1Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Vēl vienu mocību es vedīšu pār Varaū un pār Ēģiptes zemi; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes; kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš dzītin jūs izdzīs no šejienes. 2Runā jel priekš to ļaužu ausīm, lai ikviens vīrs no sava tuvākā un ikviena sieva no savas tuvākās prasa sudraba traukus un zelta traukus. 3Un Tas Kungs tiem ļaudīm deva žēlastību Ēģiptiešu acis; un tas vīrs Mozus bija ļoti augsti turēts Ēģiptes zemē Varaūs kalpu acis un to ļaužu acīs. 4Un Mozus sacīja: tā Tas Kungs saka: ap pusnakti es iziešu pa Ēģiptes vidu. 5Un visiem pirmdzimušiem Ēģiptes zemē būs mirt, no Varaūs pirmdzimušā, kas sēž uz goda krēsla, līdz kalpones pirmdzimušam, kas ir aiz dzirnavām, un visiem lopu pirmdzimušiem. 6Un liela brēkšana būs Ēģiptes zemē, kāda nav bijusi un kāda vairs nebūs. 7Bet pie visiem Izraēla bērniem ne suns savu mēli nekustinās, no cilvēkiem līdz lopiem, lai jūs ziniet, ka Tas Kungs dara starpību starp Ēģiptiešiem un Izraēli. 8Tad visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un klanīsies priekš manis un sacīs: izej, tu un visi ļaudis, kas tev ir padoti, un pēc tam es iziešu. Un viņš aizgāja no Varaūs bargās dusmās. 9Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: Varaūs jums neklausīs, lai daudz manu brīnumu notiek Ēģiptes zemē. 10Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus Varaūs priekšā; bet Tas Kungs lika Varaūs sirdij apcietināties, ka tas Izraēla bērnus neatlaida no savas zemes.