1Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena. 2Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds. 3Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi. 4Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā. 5Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu. 6Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība. 7Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi. 8Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais. 9Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē. 10Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā. 11Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz. 12Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir. 13Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku? 14Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara ir šo ir to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa. 15Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv. 16Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā? 17Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā? 18Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk. 19Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā. 20Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu. 21Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād. 22Jo daudzkārt ir tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis. 23Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis. 24Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast? 25Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību. 26Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts. 27Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu. 28To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis. 29Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.