1Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara nekā gudrība un gods ir maķenīt ģeķības. 2Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku. 3Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis. 4Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus. 5Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka. 6Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā. 7Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus. 8Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels. 9Kas akmeņus veļ, tas no tam dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies. 10Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts, tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu. 11Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav. 12Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij. 13Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts. 14Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks? 15Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu. 16Vai tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē. 17Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt. 18Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri. 19Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā. 20Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.