1Tad Mozus uzkāpa no Moaba klajumiem uz Nebus kalnu, Pizgas virsgalu, kas ir pret Jēriku, un Tas Kungs viņam rādīja visu Ģileādas zemi līdz Danam, 2Un visu Navtalus un Evraīma un Manasus zemi un visu Jūda zemi līdz pat jūrai, 3Un to dienvidu(Negebas) pusi un to klajumu, to palmu pilsētu, Jērikus leju, līdz Coarai. 4Un Tas Kungs sacīja uz viņu: šī ir tā zeme, ko es Ābraāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis sacīdams: tavam dzimumam es to došu; es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs uz turieni iet pāri. 5Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moaba zemē pēc Tā Kunga vārda. 6Un viņš to apraka ielejā, Moaba zemē, Bet Peoram pretī, un neviens viņa kapu nezin līdz šai dienai. 7Un Mozus bija simts un divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira. Viņa acis nebija palikušas tumšas un viņa spēks nebija zudis. 8Un Izraēla bērni apraudāja Mozu Moaba klajumos trīsdesmit dienas, tad tās gaudu un raudu dienas par Mozu beidzās. 9Un Jozuūs, Nuna dēls, bija gudrības gara pilns, jo Mozus uz viņu bija uzlicis savas rokas, un Izraēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 10Un tāds pravietis iekš Izraēla vairs necēlās, kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā, - 11Pēc visām tām zīmēm un tiem brīnumiem, ko darīt Tas Kungs viņu bija sūtījis uz Ēģiptes zemi pie Varaūs un pie visiem viņa kalpiem un pie visas viņa zemes, 12Un pēc tās stiprās rokas un pēc visiem tiem lieliem un bijājamiem darbiem, ko Mozus darīja priekš visa Izraēla acīm.