1Šī ir tā svētība, ar ko Mozus, tas Dieva vīrs, priekš savas miršanas Izraēla bērnus svētījis. 2Un viņš sacīja: Tas Kungs ir nācis no Sinaī un tiem uzlēcis no Zeīra, viņš atspīdējis no Pārana kalniem un nācis no daudz tūkstošiem svētiem; no viņa labās rokas tiem bauslības uguns (izgājis). 3Kā viņš tos ļaudis mīļo! Visi tavi svētie ir tavā rokā, tie nosēžas pie tavām kājām un ņem no taviem vārdiem. 4Mozus mums ir pavēlējis to bauslību, Jēkaba draudzes mantību. 5Viņš palika par ķēniņu Ješurunam (Izraēlim), kad ļaužu virsnieki sapulcējās līdz ar Izraēla ciltīm. 6Rūbens lai dzīvo un lai nemirst, un viņa pulks lai ir skaitāms. 7Un šo viņš sacīja par Jūdu: klausi, Kungs, Jūda balsi, un vedi to pie viņa ļaudīm. Ar savām rokām viņš par tiem karo, un tu esi viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem. 8Un par Levi viņš sacīja: tavs tumim un urim (tiesa un gaisma) lai paliek pie tava svētā vīra, ko tu esi kārdinājis Masā, ar ko tu strīdējies pie strīdus ūdeni; 9Kas par savu tēvu un par savu māti sacīja: es viņu neredzu, un kas savus brāļus neatzina un savus dēlus nepazina, jo tie sargāja tavu vārdu un turēja tavu derību. 10Tie Jēkabam mācīs tavas tiesas un Izraēlim tavu bauslību; tie liks kvēpināmās zāles priekš tavām nāsīm un dedzināmos upurus uz tavu altāri. 11Svētī, Kungs, viņa spēku, un lai viņa roku darbs tev patīk; sasit gurnus tiem, kas pret to ceļas, un kas viņu ienīst, ka tie nevar celties. 12Un par Benjaminu viņš sacīja: Tā Kunga mīļais dzīvos droši pie viņa, viņš to apsegs ikdienas, un tas mitīs starp viņa kamiešiem. 13Un par Jāzepu viņš sacīja: viņa zeme lai ir Tā Kunga svētīta ar debess labumu, ar rasu un ar ūdeņiem, kas apakšā, 14Ar vislabākiem saules augļiem, ar vislabākiem mēnešu augļiem, 15Un ar to visdārgāko no vecu veciem kalniem, un ar to vislabāko no mūžīgiem pakalniem, 16Un ar vislabākiem zemes un viņas pilnuma augļiem; un laipnība no tā, kas ērkšķu krūmā mita, lai nāk uz Jāzepa galvu un uz galvu savu brāļu izredzētam. 17Viņa gods ir kā vēršu pirmdzimtam, un viņa ragi kā sūbra ragi; ar tiem viņš sabadīs visas tautas līdz zemes galiem; šie ir Evraīma lielie pulki un šie ir Manasus tūkstoši, 18Un par Zebulonu viņš sacīja: priecājies, Zebulon, par savu gājumu, un Īzašar, par saviem dzīvokļiem. 19Tie aicinās tos ļaudis kalnā, tur tie upurēs taisnības upurus, jo tie zīdīs jūras bagātību un smiltīs paslēptas mantas. 20Un par Gadu viņš sacīja: svētīts lai ir, kas Gadu izplata, viņš guļ kā lauva un saplosa gan elkoni, gan galvas virsu. 21Viņš izredzējās pirmaju tiesu, jo tur vadoņa daļa bija glabāta; viņš piestājās ļaužu virsniekiem un darīja Tā Kunga taisnību un viņa tiesas līdz ar Izraēli. 22Un par Danu viņš sacīja: Dans ir jauns lauva, viņš izlēks no Bāzanas. 23Un par Navtalu viņš sacīja: Navtalum ir žēlastības diezgan, un Tā Kunga svētības papilnam; pret vakariem un pret dienvidiem būs viņa daļa. 24Un par Ašeru viņš sacīja: Ašers lai ir svētīts pār tiem dēliem, lai tas ir apžēlots savu brāļu vidū un kas savām kājām min eļļu. 25Dzelzs un varš būs tavs stiprums, un visu mūžu lai tev ir miers. 26Neviens nav kā Ješuruna Dievs, viņš brauc pa debesīm tev palīgā un savā godībā pa padebešiem. 27Tas mūžīgais Dievs ir patvērums, un virs zemes valda mūžīgas rokas, un viņš aizdzen ienaidnieku tavā priekšā, un saka: izdeldi. 28Izraēls tad dzīvos droši par sevi; Jēkaba acs skatās uz labības un vīna zemi, un viņa debess pilina rasu. 29Svētīgs tu esi, Izraēl, - kas ir tāds kā tu, Tā Kunga atpestītā tauta? Viņš ir tava palīga bruņas un tavas godības zobens; un tavi ienaidnieki tev pielabināsies un tu staigāsi pa viņu augstumiem.