1Tad Mozus nogāja un runāja šos vārdus uz visu Izraēli, 2Un uz tiem sacīja: šodien es esmu simts un divdesmit gadus vecs; es nevarēšu vairs ne iziet ne ieiet, un Tas Kungs uz mani sacījis: tev nebūs iet pāri pār šo Jardāni. 3Tas Kungs, tavs Dievs, tas ies pats tavā priekšā pāri, tas izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, ka tu tās iemanto; Jozuūs, tas ies pāri tavā priekšā, kā Tas Kungs runājis. 4Un Tas Kungs viņiem darīs, kā viņš darījis Zionam un Ogam, Amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, ko viņš izdeldējis. 5Kad nu Tas Kungs tos nodos jūsu priekšā, tad jums tiem būs darīt pēc visām pavēlēm, ko es jums esmu pavēlējis. 6Esat stipri un turat drošu prātu, nebīstaties un nebaiļojaties priekš viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, tas tev iet līdz; viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs. 7Un Mozus aicināja Jozuū un sacīja uz viņu visa Izraēla priekšā: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ieiesi ar šiem ļaudīm tai zemē, ko Tas Kungs viņu tēviem ir zvērējis, viņiem dot, un tev to būs viņiem izdalīt. 8Tas Kungs, tas iet tavā priekšā, viņš būs ar tevi, viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies. 9Un Mozus uzrakstīja to bauslību un to deva tiem priesteriem, Levja dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Izraēla vecajiem. 10Un Mozus tiem pavēlēja un sacīja: ik septītā gadā, atlaišanas gada laikā, lieveņu svētkos, 11Kad viss Izraēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, tai vietā, ko viņš izredzēs, tad tev šo bauslību būs priekšā lasīt visam Izraēlim viņu ausīs. 12Sapulcini tos ļaudis, vīrus un sievas un bērniņus un savus piedzīvotājus, kas tavos vārtos, lai tie dzird un mācās un bīstas To Kungu, jūsu Dievu, un tur un dara visus šīs bauslības vārdus, 13Un lai viņu bērni, kas to nezina, dzird un mācās bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosiet tai zemē, ko iemantot jūs ejat pār Jardāni. 14Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tavs laiks ir klāt, ka jāmirst; aicini Jozuū, un ejat saiešanas teltī, lai es viņam pavēlu. Tad Mozus un Jozuūs gāja un nostājās saiešanas teltī. 15Tad Tas Kungs tai teltī parādījās padebeša stabā, un tas padebeša stabs stāvēja saiešanas telts durvīs. 16Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šie ļaudis celsies un maukos pakaļ tās zemes svešiem dieviem, kur tie nāks dzīvot, un atstās mani un atmetīs manu derību, ko es ar tiem esmu derējis, 17Tai dienā mana bardzība pret tiem iedegsies, un es tos atstāšu un paslēpšu savu vaigu no viņiem, ka tie top aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņiem uzies, ka tie tai dienā sacīs: vai šis ļaunums man nav uzgājis tāpēc, ka mans Dievs nav mūsu vidū? 18Bet es paslēpšu savu vaigu tai dienā visa ļaunuma dēļ, ko tie ir darījuši, nogriezdamies pie citiem dieviem. 19Un nu uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Izraēla bērniem un ieliec to viņu mutē, ka šī dziesma man ir par liecību pret Izraēla bērniem. 20Jo es tos ievedīšu tai zemē, ko esmu zvērējis viņu tēviem, kur piens un medus tek, un kad tie ēdīs un būs paēduši un paliks trekni, tad tie nogriezīsies pie citiem dieviem un tiem kalpos un mani apkaitinās un atmetīs manu derību. 21Un kad daudz ļaunuma un daudz bēdu tiem uzies, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs par liecību, jo tā netaps aizmirsta viņu dzimuma mutē. Jo es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms es tos esmu ievedis tai zemē, ko tiem esmu zvērējis. 22Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tai dienā un to mācīja Izraēla bērniem. 23Un viņš pavēlēja Jozuūm, Nuna dēlam, un sacīja: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ievedīsi Izraēla bērnus tai zemē, ko es viņiem esmu zvērējis, un es būšu ar tevi. 24Un kad Mozus bija pabeidzis līdz pat galam sarakstīt šās bauslības vārdus grāmatā, 25Tad Mozus pavēlēja tiem Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams: 26Ņemiet šo bauslības grāmatu un noliekat to blakām Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai viņa tur ir par liecību pret tevi. 27Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, šodien kamēr es vēl esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu, - cik vairāk, kad es būšu nomiris! 28Sapulcējiet pie manis visus savus cilšu vecajus un savus priekšniekus, lai es runāju šos vārdus priekš viņu ausīm un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi. 29Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs visai apgrēkosities un atkāpsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; tad jums tas ļaunums uzies nākamā laikā, kad jūs darīsiet, kas ļauns Tā Kunga acīs, viņu apkaitinādami ar savu rokas darbu. 30Tad Mozus runāja priekš visas Izraēla draudzes ausīm šīs dziesmas vārdus līdz pat galam.