1Tad nu tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, un turēt viņa baušļus un viņa likumus un viņa tiesas un viņa pavēles visu mūžu. 2Un jums būs šodien zināt, ka es nerunāju ar jūsu bērniem, kas to nezin un kas nav redzējuši Tā Kunga, jūsu Dieva, pārmācīšanu, viņa lielo spēku, viņa stipro roku un viņa izstiepto elkoni, 3Un viņa zīmes un viņa darbus, ko viņš darījis Ēģiptē pie Varaūs, Ēģiptes ķēniņa, un pie visas viņa zemes, 4Un ko viņš darījis pie Ēģiptes kara spēka, pie viņa zirgiem un pie viņa ratiem, ka viņš ūdenim Niedras jūrā lika pār tiem gāzties, kad tie jums dzinās pakaļ, un Tas Kungs tos izdeldēja līdz šai dienai; 5Un ko viņš jums darījis tuksnesī, tiekams jūs esat nākuši šai vietā; 6Un ko viņš darījis Datanam un Abiramam, Eliaba, Rūbena dēla, dēliem, ka zeme atdarīja savu muti un tos aprija ar viņu padomu, kas tiem piederēja visa Izraēla vidū. 7Jo jūsu acis ir redzējušas visu šo lielo darbu, ko Tas Kungs darījis. 8Tad nu turiet visus tos baušļus, ko es tev šodien pavēlu, ka jūs topat stipri un nākat un uzņemat to zemi, ko jūs ejat iemantot, 9Ka jūs ilgi dzīvojat tai zemē, ko Tas Kungs jūsu tēviem zvērējis, dot viņiem un viņu dzimumam, zemi, kur piens un medus tek. 10Jo tā zeme, uz kurieni tu ej to iemantot, nav kā Ēģiptes zeme, no kurienes jūs esat izgājuši, ko tu apsēji ar savu sēklu un pats aplaistīji, it kā kāpostu dārzu, - 11Bet tā zeme, ko jūs ejat iemantot, ir zeme ar kalniem un ielejām, tā top slacīta ar ūdeni no debess lietus, 12Zeme, ko Tas Kungs, tavs Dievs, apgādā, uz ko Tā Kunga, tava Dieva, acis skatās bez mitēšanās no gada iesākuma līdz gada galam. 13Un ja jūs labi klausīsiet maniem baušļiem, ko es jums šodien pavēlu un mīlēsiet To Kungu, savu Dievu, un viņam kalposiet no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, 14Tad es došu lietu jūsu zemē savā laikā, agri un vēlu, ka tu vari sakrāt savu labību un savu vīnu un savu eļļu. 15Un es došu zāli tavā laukā taviem lopiem, un tu ēdīsi un būsi paēdis. 16Sargājaties, ka jūsu sirds netop pārrunāta, atkāpties un kalpot citiem dieviem un tos pielūgt; 17Tā ka Tā Kunga bardzība neiedegās pret jums un neaizslēdz debesi, ka lietus nenāk un zeme nedod savus augļus, un ka jūs ātri neejat bojā no tās labās zemes, ko Tas Kungs jums dod. 18Ieliekat tad šos manus vārdus savā sirdī un savā dvēselē un sienat tos par zīmi uz savām rokām, un ka tie ir par piemiņas zīmēm starp jūsu acīm, 19Un mācat tos saviem bērniem, ka tu no tiem runā savā namā sēžot un savu ceļu staigājot, ir apguļoties, ir ceļoties; 20Un raksti tos uz sava nama stenderes un pie saviem vārtiem, - 21Lai jūsu dienas un jūsu bērnu dienas top vairotas tai zemē, ko Tas Kungs jūsu tēviem zvērējis, tiem to dot, kamēr būs debess un zeme. 22Jo ja jūs turēsiet visus šos baušļus, ko es jums pavēlu turēt, mīļodami To Kungu, savu Dievu, un staigādami visos viņa ceļos un viņam pieķerdamies, 23Tad Tas Kungs izdzīs visas šīs tautas jūsu priekšā, un jūs uzņemsiet lielākas un stiprākas tautas, nekā jūs esat. 24Visas vietas, kurp jūsu kāja staigās, jums piederēs, no tuksneša un Lībanus, no Vrat upes līdz vakara jūrai būs jūsu robeža. 25Neviens priekš jums nepastāvēs; Tas Kungs, jūsu Dievs, darīs, ka no jums iztrūcināsies un bīsies visa tā zeme, kur jūs staigāsiet, kā viņš uz jums runājis. 26Redzi, es jums šodien ceļu priekšā svētību un lāstu, - 27Svētību, ja jūs klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es šodien jums pavēlu, 28Bet lāstu, ja jūs neklausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un atkāpsities no tā ceļa, ko es jums šodien pavēlu, staigājot citiem dieviem pakaļ, ko jūs nepazīstat. 29Un kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko tu ej iemantot, tad tev būs izsaukt to svētību uz Grizim kalna un to lāstu uz Ebal kalna. 30Vai tie nav viņpus Jardānes, aiz tā ceļa pret saules noiešanu, Kanaāniešu zemē, kas klajumā dzīvo pret Ģilgalu, sānis Mores ozoliem? 31Jo jūs iesiet pāri par Jardāni, to zemi iemantot, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod, un jūs to iemantosiet un tur dzīvosiet. 32Tad nu turat un darāt visus likumus un visas tiesas, ko es jums šodien lieku priekšā.