1Jo es gribu, ka jūs ziniet, cik liela cīnīšanās man ir par jums un par tiem, kas ir Laodiķeā, un par visiem, kas manu miesīgu vaigu nav redzējuši; 2Lai viņu sirdis taptu iepriecinātas, un viņi taptu savienoti iekš mīlestības un bagātīgi piepildīti ar saprašanu, atzīt Dieva, Tā Tēva, un Kristus noslēpumu. 3Iekš Tā ir apslēpta visa gudrības un atzīšanas bagātība. 4Bet to es saku, lai neviens jūs nepieviļ ar gudriem vārdiem. 5Jo jebšu es neesmu klāt ar miesu, tomēr es jums esmu klāt ar garu, priecādamies un redzēdams jūsu kārtīgu dzīvošanu un jūsu stipru ticību uz Kristu. 6Tad nu tā, kā jūs Kristu Jēzu, To Kungu, esat pieņēmuši, tā staigājiet iekš viņa, 7Iesakņoti un uztaisīti iekš viņa un apstiprināti iekš ticības, tā kā jūs esat mācīti, augdami iekš tās ar pateicību. 8Pielūkojiet, ka neviens jūs neaplaupa caur pasaules gudrību un tukšu viltību pēc cilvēku stāstīšanām, pēc pasaules likumu sākumiem un ne pēc Kristus. 9Jo iekš viņa mājo visa dievības pilnība cilvēka miesās. 10Un jūs esat pilnīgi iekš viņa, kas ir visas varas un valdības galva; 11Iekš viņa jūs arī esat apgraizīti ar apgraizīšanu ne rokām darītu, caur grēcīgā miesas prāta nolikšanu, caur Kristus apgraizīšanu; 12Līdz ar viņu aprakti kristībā, iekš kā jūs arī esat uzmodināti caur to ticību, ko Dievs rada, kas viņu no miroņiem ir uzmodinājis; 13Tas arī jūs, kad bijāt miruši noziegumos un savas miesas priekšādā, ir darījis līdz ar viņu dzīvus, žēlīgi jums piedodams visus noziegumus; 14Un ir izdeldējis to parādu grāmatu, to likumu rakstu, kas mums bija pretī, un to ņēmis nost un piesitis pie krusta; 15Un ir nopostījis tās valdības un varas un tās klaji smieklā licis un savas uzvarēšanas godu pār tām parādījis caur viņu. 16Tad nu lai neviens jūs netiesā par ēdienu, vai par dzērienu, vai par svētkiem vai jauniem mēnešiem, vai svētdienām; 17Tā bija to nākošo lietu ēna; bet tā īstā būšana ir Kristus. 18Lai no tās goda maksas neviens jūs nenogriež, kas liekā pazemībā un eņģeļu kalpošanā pats sev patīk un uz to dzenās, ko viņš nav redzējis, un ir velti uzpūsts savā miesas prātā, 19Un neturās pie tās galvas, no kā visa miesa caur locekļiem un dzīslām palīdzību dabū un ir salaista un uzaug dievišķā augumā. 20Ja nu jūs līdz ar Kristu tiem pasaules likumiem esat nomiruši, ko tad jūs, it kā vēl pasaulē dzīvotu, topat apgrūtināti ar pavēlēm: 21Neaizskar! Nebaudi! Neaiztiec! 22(Tam visam jāzūd, kad to lieto) - pēc cilvēku pavēlēm un mācībām, 23Tas gan liekās gudri dēļ tās pašu uzņemtās Dieva kalpošanas un pazemošanās un miesas netaupīšanas, tomēr nevienam nav par godu, bet tik par miesas prāta piepildīšanu.