1Klausiet šo vārdu, ar ko es par jums sāku raudu dziesmu, Izraēla nams! 2Izraēla meita ir kritusi, viņa vairs necelsies, viņa ir atstāta zemē, neviena nav, kas to uzceļ. 3Jo tā saka Tas Kungs Kungs: tai pilsētai, kur iziet tūkstoši, atliksies simts, un kur iziet simts, atliksies desmit Izraēla namā. 4Jo tā saka Tas Kungs uz Izraēla namu: meklējiet mani un dzīvojiet! 5Bet nemeklējiet Bēteli un nenāciet uz Ģilgalu un nenoejat uz Berzebu, jo Ģilgala taps aizvesta un Bētele paliks par neko. 6Meklējiet To Kungu un dzīvojiet, - lai viņš neizšaujas Jāzepa namā kā uguns, kas to norij, un neviens to nevar dzēst Bētelē, - 7Jūs, kas tiesu pārvēršat par vērmelēm un stumjat taisnību pie zemes: 8Kas radījis sietiņu un Orijonu un nāves ēnu pārvērš par rīta gaismu un dienu aptumšo, ka nakts metās, kas jūras ūdeni sauc un to izgāž pa zemes virsu, - Kungs ir viņa vārds, 9Tam prāts ir, to spēcīgo postīt, ka posts nāk pār stipro pili. 10Tie ienīst to, kas vārtos pārmāca, un kas patiesību runā, to tie tur par negantu. 11Tādēļ ka jūs apbēdinājāt nabagu un ņemat labības dāvanu no viņa, tad jūs gan esiet uztaisījuši namus no cirstiem akmeņiem, bet jūs tanīs nedzīvosiet, jūs esat stādījuši diženus vīna dārzus, bet viņu vīnu jūs nedzersiet. 12Jo es zinu, ka jūsu pārkāpumu daudz un jūsu grēku varen daudz. Tie nospaida taisno un ņem dāvanas, un nomāc nabagus vārtos. 13Tādēļ prātīgais šinīs laikos cieš klusu, jo tie ir nikni laiki. 14Meklējiet labu un ne ļaunu, lai jūs dzīvojat, un tā Tas Kungs, tas Dievs Cebaot, būs ar jums, kā jūs sakāt. 15Ienīstiet ļaunu un mīļojiet labu un spriežat vārtos tiesu, vai varbūt Tas Kungs, tas Dievs Cebaot, neapžēlosies par Jāzepa atlikušiem. 16Tādēļ tā saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot, Tas Kungs: visās ielās vaimanas un visās gatvēs saka: vai, vai! Arāju sauc pie asarām, un pie vaimanām vaidētājus. 17Un visos vīna dārzos būs vaimanas, jo es iešu caur jūsu vidu, saka Tas Kungs. 18Vai tiem, kas ilgojās pēc Tā Kunga dienas! Par ko tad jums būs Tā Kunga diena? Tā būs tumsa un ne gaisma. 19It kā kad vīrs bēgtu no lauvas un to sastaptu lācis! Un nāktu namā un atslietos ar roku pie sienas, un čūska viņam iedzeltu! 20Vai tad Tā Kunga diena nebūs tumsa un ne gaisma, un nakts, kam nav spožuma? 21Es ienīstu un atmetu jūsu svētkus un negribu ost jūsu sapulces. 22Jo kad jūs man dedzināmos upurus upurējat līdz ar saviem ēdamiem upuriem, tad man pie viņiem nav labs prāts, un pateicības upuri no jūsu barotiem lopiem es negribu ieredzēt. 23Atstājies jel no manis ar savu dziesmu bļaušanu, un tavu kokļu skaņu es negribu dzirdēt. 24Bet lai plūst tiesa kā ūdens un taisnība kā stipra upe. 25Vai četrdesmit gadus tuksnesī jūs man esat nesuši upurus un ēdamus upurus, Izraēla nams? 26Bet jūs nesāt sava ķēniņa būdu un sava Ķijuna bildi, sava dieva zvaigzni, ko jūs sev pašiem bijāt taisījuši. 27Tādēļ es jūs aizvedīšu tālu viņpus Damaskus, saka Tas Kungs, kam vārds ir Dievs Cebaot.