1Klausiet šo vārdu, ko Tas Kungs runā uz jums, Izraēla bērni, proti uz visām tām ciltīm, ko es no Ēģiptes zemes esmu izvedis, sacīdams: 2Es jūs vien esmu atzinis no visām zemes tautām, tādēļ es pie jums piemeklēšu visus jūsu noziegumus. 3Vai divi gan kopā staigā, ja tie papriekš nav saderējušies? 4Vai lauva mežā rūc, kad viņam laupījuma nav? Vai jauns lauva balsi paceļ no savas alas, kad neko nav gūstījis? 5Vai putns iekrīt valgā pie zemes, kur valga priekš viņa nav? Vai valgs no zemes ceļas, ar ko nekas nav gūstīts? 6Vai pilsētā bazūnē ar bazūni, un ļaudis neiztrūkstās? Vai kāda nelaime notiek pilsētā, ko Tas Kungs nedara? 7Tiešām, Tas Kungs Kungs nekā nedara, kad viņš savu noslēpumu neparāda saviem kalpiem, tiem praviešiem. 8Kad lauva rūc, kas nebītos? Tas Kungs Kungs runā, kam nebūtu jāsludina? 9Liekat to dzirdēt Azdodas skaistos namos un Ēģiptes zemes pilīs un sakāt: sapulcinājaties uz Samarijas kalniem un redziet tos lielos trokšņus viņas vidū, un tos nospaidītos viņas starpā. 10Jo tie nezin darīt, kas tiesa, saka Tas Kungs, krādami netaisnību un varas darbu savās pilīs. 11Tāpēc Tas Kungs Kungs tā saka: spaidi zemei visapkārt! Un viņš nogāzīs tavu stiprumu, un tavi skaistie nami taps izpostīti. 12Tā saka Tas Kungs: kā gans izrauj no lauvas rīkles divus stilbus vai kādu auss gabaliņu, tā Izraēla bērni tiks izglābti, kas Samarijā sēž gultas kaktā uz Damaskus pēļa. 13Klausiet un dodiet liecību Jēkaba namam, saka Tas Kungs Kungs, tas Dievs Cebaot: 14Tai dienā, kad es Izraēla pārkāpumus pie viņa piemeklēšu, tad es piemeklēšu Bēteles altārus, un tie altāra ragi taps nocirsti un kritīs zemē. 15Un es sitīšu tiklab ziemas pili kā vasaras pili, un tie ziloņkaulu nami ies bojā, un daudz nami taps izpostīti, saka Tas Kungs.