1Un tanīs dienās, kad tie mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie tiem Grieķiem pret tiem Ebrejiem, ka viņu atraitnes iekš dienišķas apkopšanas paliekot neievērotas. 2Un tie divpadsmit saaicināja to mācekļu draudzi un sacīja: tas nepieklājās, ka mēs Dieva vārdu atstājam un kalpojam pie galda. 3Tāpēc, brāļi, izredziet savā starpā septiņus vīrus, kam ir laba slava, Svēta Gara un gudrības pilnus, ko mēs šīs vajadzības pēc varētu iecelt. 4Bet mēs gribam pastāvīgi turēties pie Dieva lūgšanas un pie tā vārda amata. 5Un šie vārdi patika visai draudzei; un tie izredzēja Stepiņu, ticības un Svēta Gara pilnu vīru, un Filipu un Prokoru un Nikanoru un Timonu un Parmenu un Nikolaju, vienu Jūdu ticības biedri no Antioķijas 6Šos tie veda apustuļu priekšā; un Dievu pielūguši tie viņiem rokas uzlika. 7Un Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē ļoti vairojās, un liels priesteru pulks palika paklausīgs ticībai. 8Un Stepiņš, ticības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas zīmes starp tiem ļaudīm. 9Un kādi no tās saucamās Libertiņu un Ķireniešu un Aleksandriešu skolas un no tiem, kas bija no Kiliķijas un Āzijas, cēlās un ar Stepiņu stipri apjautājās. 10Un tie nespēja pretī stāvēt tai gudrībai un tam garam, ar ko viņš runāja. 11Tad tie izmācīja vīrus, lai saka: mēs viņu esam dzirdējuši zaimošanas runājam pret Mozu un pret Dievu. 12Un tie saskubināja tos ļaudis un tos vecajus un tos rakstu mācītājus. Un viņam uzmākušies, tie viņu sagrāba un veda tiesas priekšā. 13Un atveda viltīgus lieciniekus, kas sacīja: šis cilvēks nemitās zaimošanas runāt pret šo svēto vietu un bauslību. 14Jo mēs viņu esam dzirdējuši sakām: šis Jēzus no Nacaretes nopostīs šo vietu un pārvērtīs tās ierašas, ko mums Mozus devis. 15Un visi, kas augstā tiesā sēdēja, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu kā kāda eņģeļa vaigu.