1Un kad vasaras svētku diena atnāca, tad visi vienprātīgi bija kopā. 2Un tur piepeši no debess rūkšana notika, it kā no varena vēja pūšanas, un piepildīja visu to namu, kur tie sēdēja. 3Un dalītas mēles tiem parādījās it kā uguns un nolaidās uz ikvienu no tiem. 4Un visi tapa piepildīti ar Svētu Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Tas Gars deva izrunāt. 5Bet tur bija Jūdu ļaudis, kas Jeruzālemē dzīvoja, dievbijīgi vīri no visādām tautām apakš debess. 6Kad nu šī balss notika, tad tas pulks nāca kopā un iztrūcinājās; jo ikviens tos dzirdēja savā valodā runājam. 7Un tie visi sabijušies brīnījās, un cits uz citu sacīja: redzi, vai šie visi, kas runā, nav Galileji? 8Kā tad mēs tos dzirdam ikviens savā valodā, kurā mēs dzimuši? 9Partieši un Mēdieši un Elamieši, un kas dzīvojam iekš Mezopotamijas, Jūdejas un Kapadoķijas, Pontus un Āzijas, 10Vriģijas un Pamvilijas, Ēģiptes un Libijas robežās pret Ķireni, un piedzīvotāji no Romas, Jūdi un Jūdu ticības biedri, 11Krieti un Arabi, - mēs dzirdam, tos ar mūsu pašu mēlēm Dieva lielos darbus runājam. 12Un visi sabijušies nezināja, ko darīt, un cits uz citu sacīja: kas tas būs? 13Bet citi mēdīdami sacīja: tie salda vīna pilni. 14Bet Pēteris nostājies ar tiem vienpadsmit, pacēla savu balsi un uz tiem runāja: jūs Jūdu vīri, un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un saņemat manus vārdus savās ausīs. 15Jo šie nav piedzēruši, kā jums šķiet; jo šī ir dienas trešā stunda. 16Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacījis: 17Un Dievs saka: notiks pēdīgās dienās, ka es izliešu no sava Gara uz visu miesu; un jūsu dēli un jūsu meitas sludinās nākamas lietas, un jūsu jaunekļi redzēs parādīšanas, un jūsu vecaji sapņos sapņus. 18Un arī uz saviem kalpiem un uz savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un tie sludinās praviešu mācību. 19Un es došu brīnumus augšā pie debess un zīmes apakšā virs zemes, asinis un uguni un dūmu tvaiku. 20Saule taps pārvērsta par tumsību, un mēnesis par asinīm, pirms nekā nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. 21Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts. 22Jūs Izraēla vīri, klausiet šos vārdus: Jēzu no Nacaretes, vīru no Dieva skaidri ierādītu jūsu starpā caur spēcīgiem darbiem un brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur viņu jūsu starpā, kā jūs paši to zināt, 23Šo, pēc Dieva nolemta padoma un papriekš zināšanas nodotu, jūs esat ņēmuši, caur netaisnu rokām pie krusta piekaluši un nokāvuši - 24To Dievs ir uzmodinājis, nāves sāpes atraisīdams, jo nevarēja būt, ka viņš no tās taptu turēts. 25Jo Dāvids par viņu saka: es To Kungu vienmēr esmu turējis priekš acīm; jo viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubos. 26Tāpēc mana sirds priecājās un mana mēle līksmojās un arī mana miesa dusēs uz cerību. 27Jo tu manu dvēseli nepametīsi kapā, nedz savam Svētam liksi redzēt satrūdēšanu. 28Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus; Tu mani piepildīsi ar līksmību tava vaiga priekšā. 29Vīri, brāļi, lai ar drošību uz jums runājam par vectēvu Dāvidu: tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai. 30Tad nu viņš pravietis būdams un zinādams, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis, ka tas Kristu gribot celt no viņa gurnu augļiem pēc miesas un to sēdināt uz viņa krēslu, 31To tas paredzēdams ir runājis par Kristus augšāmcelšanos, ka viņa dvēsele nav pamesta kapā nedz viņa miesa redzējusi satrūdēšanu. 32Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki. 33Tad nu caur Dieva labo roku paaugstināts un no Tā Tēva dabūjis Tā Svētā Gara apsolīšanu, viņš ir izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat, 34Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs; bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: sēdies pie manas labās rokas, 35Tiekams es tavus ienaidniekus lieku par pameslu tavām kājām. 36Tad nu visam Izraēla namam būs tiešām zināt, ka Dievs viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā. 37Un kad tie to dzirdēja, tad sirds tiem pārtrūka, un tie sacīja uz Pēteri un tiem citiem apustuļiem: vīri, brāļi, ko mums būs darīt? 38Bet Pēteris uz tiem sacīja: atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristīties Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, tad jūs dabūsiet Tā Svētā Gara dāvanu. 39Jo jums šī apsolīšana pieder un jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, cik Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās. 40Un ar daudz citiem vārdiem tas liecību deva un tos pamācīja sacīdams: izglābjaties no šās netiklas cilts. 41Kas nu viņa vārdu labprāt uzņēma, tie tapa kristīti; un tanī dienā tapa pieliktas kādas trīs tūkstošas dvēseles. 42Un tie pastāvēja iekš apustuļu mācības un iekš draudzības un iekš maizes laušanas un iekš Dieva lūgšanām. 43Un visām dvēselēm bailība uzgāja, un daudz brīnumi un zīmes notika caur tiem apustuļiem. 44Bet visi, kas bija ticīgi, palika kopā un visas lietas tiem bija kopā; 45Un tie pārdeva visu savu mantu un sagādu, un to izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46Un tie ikdienas vienprātīgi turējās kopā Dieva namā, un šurp un turp namos maizi lauza un barību ņēma ar prieku un sirds vientiesību, 47Dievu teikdami, un bija visiem ļaudīm piemīlīgi; un Tas Kungs pielika ikdienas pie tās draudzes, kas tapa svētīgi.