1Un notikās, kad ķēniņš savā namā sēdēja un Tas Kungs viņam bija mieru devis no visiem viņa ienaidniekiem visapkārt, 2Tad ķēniņš sacīja uz pravieti Nātanu: redzi, es dzīvoju ciedru namā, un Tā Kunga šķirsts mīt starp telts deķiem. 3Tad Nātans sacīja uz ķēniņu: ej un dari visu, kas tavā sirdī, jo Tas Kungs ir ar tevi. 4Bet tai pašā naktī Tā Kunga vārds notika uz Nātanu un sacīja: 5Ej un saki Dāvidam, manam kalpam: tā saka Tas Kungs: Vai tev būs man namu celt, man par mājas vietu? 6Jo es namā neesmu mitis no tās dienas, kad Izraēla bērnus esmu izvedis no Ēģiptes, līdz šai dienai, bet esmu staigājis teltī un dzīvoklī. 7Visu to laiku, kad es ar visiem Izraēla bērniem esmu staigājis, vai esmu vienu vārdu runājis uz kādu no Izraēla ciltīm, kam es pavēlējis, manus Izraēla ļaudis ganīt, sacīdams: kāpēc jūs man neuztaisiet ciedru namu? 8Tad nu tev tā būs sacīt uz manu kalpu Dāvidu: tā saka Tas Kungs Cebaot: Es tevi no ganības, no sīkiem lopiem esmu ņēmis, būt valdītājam pār maniem Izraēla ļaudīm. 9Un es ar tevi esmu bijis visur, kur esi staigājis, un esmu izdeldējis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā un tev darījis augstu vārdu, kā lieliem kungiem vārds ir virs zemes. 10Un saviem Izraēla ļaudīm es esmu vietu gādājis un tos dēstījis, ka tie savā vietā dzīvo un vairs netop šaubīti, un ļauni ļaudis tos vairs nespaida, kā senāk 11Un no tās dienas, kad es soģus iecēlu pār saviem Izraēla ļaudīm. Un es tev dodu mieru no visiem taviem ienaidniekiem. Un Tas Kungs tev sludina, ka Tas Kungs tev grib namu celt. 12Kad tavs laiks būs pagājis un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas no tavām miesām nāks, tam es apstiprināšu viņa valstību. 13Tas uztaisīs namu manam vārdam, un es apstiprināšu viņa valstības krēslu mūžīgi. 14Es viņam būšu par tēvu, un viņš man būs par dēlu. Kad tas būs noziedzies, tad es viņu pārmācīšu ar cilvēku rīkstēm un ar cilvēka bērnu sitieniem; 15Bet savu žēlastību es no viņa neatraušu, kā es to esmu atrāvis no Zaula, ko es esmu atmetis tavā priekšā. 16Un tavs nams un tava valstība pastāvēs tavā priekšā mūžīgi: tavs goda krēsls būs stiprs mūžīgi. 17Un pēc visiem šiem vārdiem un pēc visas šīs parādīšanas Nātans tā runāja uz Dāvidu. 18Tad ķēniņš Dāvids nāca un palika Tā Kunga priekšā un sacīja: kas es esmu Kungs, Kungs? Un kas ir mans nams, ka tu mani līdz šejieni esi vadījis? 19Un taču tas vēl ir maz tavās acīs, Kungs, Kungs, bet tu sava kalpa namam esi runājis arī par nākošiem ilgiem laikiem, un tā pēc cilvēka vīzes, Kungs, Kungs! 20Un ko lai nu Dāvids vēl uz tevi runā? Jo tu pazīsti savu kalpu, Kungs, Kungs. 21Sava vārda dēļ un pēc savas sirds tu visas šās lielās lietas esi darījis un tās savam kalpam sludinājis. 22Tāpēc tu esi augsts, Kungs Dievs. Jo neviena nav kā tu, un Dieva nav kā tu vien pēc visa, ko esam dzirdējuši savām ausīm. 23Un kur gan kāda tauta virs zemes kā tavi ļaudis, kā Izraēls? Ko Dievs būtu gājis atpestīt sev par ļaudīm un celt sev vārdu un priekš viņiem darīt tādas lielas briesmīgas lietas savai zemei, savu ļaužu priekšā, ko tu no Ēģiptes atpestījis, no pagāniem un viņu elkiem. 24Un tu savus Izraēla ļaudis sev esi apstiprinājis par saviem ļaudīm mūžīgi, un tu, Kungs, tiem esi palicis par Dievu. 25Un nu, Kungs Dievs, to vārdu, ko tu esi runājis par savu kalpu un par viņa namu, piepildi to mūžīgi, un izdari, ko tu esi runājis. 26Tad tavs vārds taps paaugstināts mūžīgi, un sacīs: Tas Kungs Cebaot ir Dievs pār Izraēli, un tava kalpa Dāvida nams pastāvēs tavā priekšā. 27Jo tu, Kungs Cebaot, Izraēla Dievs, sava kalpa ausi esi atdarījis un sacījis: Es tev celšu namu. Tāpēc tavs kalps iedrošinājies ar šo lūgšanu tevi pielūgt. 28Tad nu, Kungs, Kungs, tu esi Dievs un tavi vārdi ir patiesība, un tu šo labumu uz savu kalpu esi runājis. 29Un tas lai nu ir tavs prāts, svētīt sava kalpa namu, ka tas ir mūžīgi tavā priekšā. Jo tu, Kungs, Kungs, to esi runājis, un ar tavu svētību tava kalpa nams būs svētīts mūžīgi.