1Un šie ir Dāvida pēdīgie vārdi. Dāvida, Izajus dēla, vārdi: tā saka tas vīrs, kas apstiprināts par Jēkaba Dieva svaidīto, un kas mīlīgs Izraēla dziesmās: 2Tā Kunga Gars caur mani runā, un viņa vārds ir uz manas mēles. 3Izraēla Dievs saka, Izraēla patvērums uz mani runā: valdītājs pār cilvēkiem, kas taisns, valdītājs dievbijāšanā, 4Tas ir kā rīta gaisma, kad saule uzlec, kā rīts bez mākoņiem, kā kad no spožuma un lietus zaļums zeļ no zemes. 5Vai tāds nav mans nams ar to stipro Dievu? Jo viņš man uzcēlis mūžīgu derību, kas visādi labi nolikta un pasargāta. Jo visai manai pestīšanai un visam labam prātam, vai viņš tam neliks plaukt? 6Bet tie netiklie, tie visi ir kā nomesti ērkšķi, ko rokā neņem. 7Bet ikviens, kas tos grib aizskart, ņem dzelzs ieroci jeb šķēpa kātu rokā; un tos sadedzina ar uguni tai vieta, kur tie auguši. - 8Šie ir to varoņu vārdi, kas Dāvidam bijuši: Jazabeams, Akmona dēls, tas augstākais starp tiem virsniekiem. Viņš cilāja savu šķēpu un pārvarēja astoņsimt un tos nokāva vienā reizē. 9Un pēc tā bija Eleazars, Dodus dēls, Aoka dēla dēls, šis bija starp tiem trim varoņiem ar Dāvidu, kad tie Vīlistus kaunā lika, kas tur bija sapulcējušies uz karu, un Izraēla vīri (pret tiem) cēlās. 10Šis cēlās un kāva Vīlistus, tiekams viņa roka piekusa un viņa roka pie zobena pielipa, un Tas Kungs deva tai dienā lielu pestīšanu, ka tie ļaudis atgriezās viņam pakaļ, tikai laupīt. 11Pēc viņa bija Zamus, Agas dēls, tas Arariets. Kad Vīlisti bija sapulcējušies vienā ciemā, un tur bija tīrums ar lēcām, un tie ļaudis bēga priekš Vīlistiem, 12Tad viņš apstājās paša tīruma vidū un to aizstāvēja, un kāva Vīlistus, un Tas Kungs deva lielu pestīšanu. 13Un šie trīs virsnieki starp trīsdesmit vareniem vīriem nogāja un nāca pļaujamā laikā pie Dāvida, Adulama alā, un Vīlistu pulki bija apmetušies Revaīm ielejā. 14Bet Dāvids to brīdi bija pilskalnā, un Vīlisti bija ielikuši Bētlemē karavīrus. 15Un Dāvidam iegribējās un viņš sacīja: kas man dos ūdeni dzert no tās akas pie Bētlemes vārtiem? 16Tad šie trīs varoņi izlauzās caur Vīlistu lēģeri un smēla ūdeni no Bētlemes akas, kas bija pie vārtiem, un ņēma un atnesa to pie Dāvida. Bet viņš to negribēja dzert, bet to izlēja Tam Kungam, 17Un sacīja: lai Tas Kungs mani pasargā, ka es to nedaru. Vai tās nav to vīru asinis, kas nogājuši, savu dzīvību netaupīdami? Un viņš to negribēja dzert. To šie trīs varoņi darīja. 18Un Abizajus, Joaba brālis, Cerujas dēls, bija arīdzan par virsnieku starp trim. Tas pacēla savu šķēpu pret trīs simtiem un tos nokāva, un viņš bija arīdzan slavēts starp trim. 19No šiem trim viņš bija tas augstākais, tāpēc viņš tiem bija par virsnieku, bet viņš tos trīs (pirmos) nepanāca. 20Vēl bija Benajus, Jojadas dēls, stipra vīra dēls, kas lielus darbus darījis, no Kabceēles; šis kāva divus stiprus Moabiešu lauvas, viņš arī nogāja un alā kāva vienu lauvu sniega laikā. 21Viņš arī kāva vienu briesmīgu Ēģiptieti, un tā Ēģiptieša rokā bija šķēps, bet viņš nogāja pie tā ar zizli un izrāva to šķēpu no tā Ēģiptieša rokas un to nokāva ar viņa paša šķēpu. 22To Benajus, Jojadas dēls, darīja un viņš bija slavēts starp tiem trim varoņiem. 23Viņš bija tas augstākais starp tiem trīsdesmit, bet tos trīs pirmos viņš nepanāca. Un Dāvids viņu iecēla pār saviem pils karavīriem. 24Azaēls, Joaba brālis, bija starp tiem trīsdesmit; Elanans, Dodus dēls, no Bētlemes; 25Zamus no Arodas; Elikus no Arodas; 26Elecs, Palta dēls, Irus, Ikasa dēls, no Tekoas; 27Abiēsers no Anatotas; Mebunājus, Uzata dēls, 28Calmons, Aoka dēls, Maārajus no Netovas; 29Elebs, Baēnus dēls, no Netovas; Itajus, Ribaja dēls, no Benjaminiešu Ģibejas; 30Benajus no Pirgatonas; Idajus no Gaāsa upēm; 31Abialbons no Arbas; Azmavets no Barumas; 32Elaēba no Zaālbonas; Jazena un Jonatāna bērni; 33Zamus no Araras; Ajams, Zarara dēls, no Araras; 34Elivelets, Aāsbaja dēls, Maākataja dēla dēls. Elijams, Aķitovela dēls, no Ģilonas; 35Ecrajus no Karmeļa; Paērajus no Arbas; 36Jeģeals, Nātana dēls, no Cobas; Banus no Gada; 37Celegs no Amona; Naārajus no Beērotes, Joaba, Cerujas dēla, bruņu nesējs; 38Īrus, Jetrus dēls, Gārebs, Jetrus dēls, 39Ūrija, tas Etietis. Tie ir pavisam trīsdesmit un septiņi.