1Pēc tam Dāvids To Kungu vaicāja un sacīja: vai man būs iet uz vienu no Jūda pilsētām? Un Tas Kungs uz to sacīja: ej. Tad Dāvids sacīja: uz kurieni man būs iet? Un viņš sacīja: uz Ebroni. 2Tad Dāvids cēlās uz turieni līdz ar savām divām sievām, Aķinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala, tā Karmelieša, sievu. 3Un Dāvids arī saviem vīriem, kas pie viņa bija, ikkatram ar savu namu lika iet uz turieni; un tie dzīvoja Ebrones pilsētās. 4Un tie Jūda vīri nāca un Dāvidu tur svaidīja Jūda namam par ķēniņu. 5Un Dāvidam stāstīja un sacīja: Jabesas vīri Ģileādā Zaulu ir aprakuši. Tad Dāvids sūtīja vēstnešus pie tiem Jabesas vīriem Ģileādā un tiem lika sacīt: svētīti jūs esat Tam Kungam, ka jūs šo mīlestību esat parādījuši savam kungam Zaulam un viņu esat aprakuši. 6Tad lai nu Dievs jums atkal parāda mīlestību un uzticību, un es arīdzan jums gribu labu darīt par to, ka jūs tā esat darījuši. 7Un nu stiprinājiet savas rokas un esiet droši; jo, kad jūsu kungs Zauls nu ir miris, tad Jūda nams mani svaidījis sev par ķēniņu. 8Bet Abners, Nera dēls, Zaula kara lielskungs, ņēma Izbozetu, Zaula dēlu, un to pārveda uz Maānaīm, 9Un to iecēla par ķēniņu pār Ģileādu un pār tiem Asuriešiem un pār Jezreēli un pār Evraīmu un pār Benjaminu un pār visu Izraēli. 10Četrdesmit gadus Izbozets, Zaula dēls, bija vecs, kad viņš palika Izraēlim par ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus; bet tie no Jūda nama turējās pie Dāvida. 11Un viss tas laiks, kamēr Dāvids Ebronē bijis ķēniņš pār Jūda namu, ir septiņi gadi un seši mēneši. 12Un Abners, Nera dēls, izgāja ar Izbozeta, Zaula dēla, kalpiem no Maānaīm uz Gibeonu. 13Un Joabs, Cerujas dēls, izgāja arīdzan ar Dāvida kalpiem, un tie sastapās pie Gibeonas dīķa, un palika viens šaipus dīķa un otrs viņpus dīķa. 14Un Abners sacīja uz Joabu: lai jel tie puiši ceļas un cīkstas mūsu priekšā. Tad Joabs sacīja: lai ceļas. 15Tad cēlās un nogāja pēc skaita divpadsmit par Benjaminu un Izbozetu, Zaula dēlu, un divpadsmit no Dāvida kalpiem. 16Un tie sagrāba viens otru pie galvas un iedūra savu zobenu otram sānos, un tie krita visi reizē, un šī vieta tapa nosaukta Elkat-Acurim (asmeņu tīrums), kas ir pie Gibeonas. 17Un tai dienā cēlās grūta kaušanās, un Abners un Izraēla vīri tapa sakauti no Dāvida kalpiem. 18Un tur bija trīs Cerujas dēli, Joabs un Abizajus un Azaēls. Un Azaēls bija viegls uz kājām, kā stirna laukā. 19Un Azaēls dzinās Abneram pakaļ un neatstājās no Abnera ne pa labo ne pa kreiso roku. 20Un Abners skatījās atpakaļ un sacīja: vai tu neesi Azaēls? Un viņš sacīja: es tas esmu. 21Tad Abners uz to sacīja: atkāpies vai pa labo, vai pa kreiso roku, un satver vienu no tiem puišiem un paņem viņa ieročus. Bet Azaēls no viņa negribēja atstāties. 22Tad Abners runāja vēl uz Azaēli un sacīja: atstājies no manis, - kāpēc man tevi būs kaut zemē? Kā tad es varēšu savu vaigu pacelt tava brāļa Joaba priekšā? 23Bet viņš negribēja atstāties. Tad Abners viņam ar šķēpa otru galu iedūra vēderā, ka šķēps pakaļā iznāca ārā, un Azaēls turpat krita un nomira. Un visi, kas uz to vietu nāca, kur Azaēls bija kritis un nomiris, tie tur apstājās. 24Bet Joabs un Abizajus dzinās Abneram pakaļ, un saule jau nogāja, kad tie nāca pie Amas pakalna, kas šaipus Ģias uz Ģibeonas tuksneša ceļa. 25Un Benjamina bērni sapulcējās Abneram pakaļ vienā pulkā un stāvēja kāda kalna galā. 26Tad Abners sauca uz Joabu un sacīja: vai tad zobens lai rij mūžam? Vai tu nezini, ka beidzot ceļas rūgtums? Un cik ilgi tu tiem ļaudīm nesacīsi, lai saviem brāļiem vairs nedzenās pakaļ. 27Tad Joabs sacīja: tik tiešām kā Dievs dzīvo, kad tu nebūtu runājis, tie ļaudis jau no paša rīta būtu novērsti, ikviens no sava brāļa nost. 28Tad Joabs pūta ar bazūni, un visi ļaudis apstājās un nedzinās vairs Izraēlim pakaļ un mitējās kauties. 29Un Abners un viņa vīri gāja cauru nakti pa to klajumu un cēlās pār Jardāni un gāja caur visu Bitronu un nāca uz Maānaīm. 30Un Joabs griezās atpakaļ no Abnera un sapulcināja visus ļaudis. Tad no Dāvida kalpiem trūka deviņpadsmit vīri un Azaēls. 31Bet Dāvida kalpi bija kāvuši no Benjamina un Abnera vīriem trīssimt un sešdesmit vīrus; tie bija nomiruši. 32Un tie pacēla Azaēli un to apraka viņa tēva kapā Bētlemē. Un Joabs gāja ar saviem vīriem cauru nakti, ka gaisma tiem ausa Ebronē.