1Jozija bija astoņus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit un vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Jedida, Adajas meita no Backates. 2Un tas darīja, kas Tam Kungam labi patika un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo ne pa kreiso roku. 3Un ķēniņa Jozijas astoņpadsmitā gadā ķēniņš sūtīja skrīveri Zavanu, Acalijas dēlu, Mezulama dēla dēlu, Tā Kunga namā un sacīja: 4Ej pie augstā priestera Ilķijas, saņemt to naudu, kas Tā Kunga namā nesta, un ko sliekšņu sargi no tiem ļaudīm sakrājuši, 5Un to dot tiem darba uzraugiem rokā, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, lai tie to dod tiem strādniekiem pie Tā Kunga nama, izlabot tā nama plīsumus, 6Tiem amatniekiem un nama taisītājiem un mūrniekiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot to namu. 7Bet lai neprasa atbildēšanu par to naudu, kas viņu rokā dota, jo tie to dara uz ticību. 8Tad augstais priesteris Ilķija sacīja uz skrīveri Zavanu: es bauslības grāmatu esmu atradis Tā Kunga namā. Un Ilķija deva Zavanam to grāmatu; un tas to lasīja. 9Un skrīveris Zavans nāca pie ķēniņa un viņam nesa vēsti atpakaļ un sacīja: tavi kalpi ir izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši rokā tiem darba uzraugiem, kas iecelti par Tā Kunga namu. 10Un skrīveris Zavans stāstīja ķēniņam un sacīja: priesteris Ilķija man devis vienu grāmatu. Un Zavans to lasīja ķēniņam priekšā. 11Kad nu ķēniņš dzirdēja tās bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes. 12Un ķēniņš pavēlēja priesterim Ilķijam un Aikamam, Zavana dēlam, un Akboram, Mikajas dēlam, un skrīverim Zavanam un ķēniņa kalpam Azajam, un sacīja: 13Ejat, vaicājiet To Kungu priekš manis un priekš tiem ļaudīm un priekš visa Jūda par šās grāmatas vārdiem, kas ir atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi šās grāmatas vārdus nav klausījuši, nedz to darījuši, kas viss mums tur uzrakstīts. 14Tad priesteris Ilķija un Aikams un Akbors un Zavans un Azaja nogāja pie pravietes Uldas, drēbju sarga, Zaluma, Tikvas dēla, Aras dēla dēla, sievas, kas dzīvoja Jeruzālemes otrā daļā, un tie ar to runāja. 15Un tā uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie manis sūtījis: 16Tā saka Tas Kungs: redzi, es vedīšu nelaimi pār šo vietu un pār viņas iedzīvotājiem, visus tās grāmatas vārdus, ko Jūda ķēniņš lasījis, 17Tāpēc ka tie mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un mani kaitinājuši ar visiem saviem roku darbiem, tāpēc mana bardzība pret šo vietu iedegsies un nedzisīs. 18Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis: 19Tāpēc ka tava sirds mīksta tapusi, un tu priekš Tā Kunga esi zemojies, dzirdēdams, ko es esmu runājis pret šo vietu un pret viņas iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā un palikt par lāstu, un esi saplēsis savas drēbes un raudājis manā priekšā, tad es tevi arī esmu paklausījis, saka Tas Kungs. 20Tāpēc, redzi, es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs to nelaimi, ko es vedīšu pār šo vietu. Un tie ķēniņam atsacīja šo vārdu.