1Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit un pieci gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Evciba. 2Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Izraēla bērnu priekšā. 3Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Izķija bija iznīcinājis, un cēla Baālam altārus un taisīja Ašeru, kā Akabs, Izraēla ķēniņš, bija darījis, un metās zemē priekš visa debesspulka un tiem kalpoja. 4Viņš taisīja arī altārus Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs sacījis: Jeruzālemē es gribu likt savu vārdu. 5Viņš uztaisīja altārus arī visam debess pulkam abos Tā Kunga nama pagalmos. 6Un viņš lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlēšanu un vārdošanu un pieturēja pūtējus un burvjus, un darīja daudz ļauna priekš Tā Kunga acīm, viņu kaitinādams. 7Viņš arī lika Ašeras bildi, ko bija taisījis, tai namā, par ko Tas Kungs bija sacījis uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu: šai namā un Jeruzālemē, ko es no visām Izraēla ciltīm izredzējis, es savu vārdu likšu mūžīgu 8Un Izraēla kājai es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko es esmu devis viņu tēviem, kad tie tura un dara visu, ko es tiem esmu pavēlējis, un visu bauslību, ko mans kalps Mozus tiem pavēlējis. 9Bet tie neklausīja, jo Manasus tos apmaldināja, ka tie ļaunāki darīja nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Izraēla bērnu priekšā bija izdeldējis. 10Tad Tas Kungs runāja caur saviem kalpiem, tiem praviešiem, un sacīja: 11Tāpēc ka Manasus, Jūda ķēniņš, darījis šādu negantību, ļaunāki pār visu, ko Amorieši darījuši priekš viņa, un Jūdu arīdzan pavedis uz grēkiem caur saviem elkudieviem, 12Tāpēc Tas Kungs, Izraēla Dievs tā saka: redzi, es vedīšu nelaimi pār Jeruzālemi un pār Jūdu, ka ikkatram, kas to dzird, abas ausis skanēs. 13Jo es Jeruzālemi izdalīšu kā Samariju un izsvēršu kā Akaba namu, un izslaucīšu Jeruzālemi, kā bļodu izslauka, kas top izslaucīta un uz muti apgāzta. 14Un es atmetīšu savas tautas atlikušos un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie būs par laupījumu un izpostījumu visiem saviem ienaidniekiem. 15Tāpēc ka tie darījuši, kas man nepatīk, un mani apkaitinājuši no tās dienas, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz šai dienai. 16Un Manasus arī izlēja daudz nenoziedzīgas asinis, tiekams Jeruzāleme tapa pilna no viena gala līdz otram, pāri par to grēku, uz ko viņš Jūdu paveda, darīt, kas Tam Kungam nepatika. 17Un kas vēl par Manasu stāstāms un viss, ko viņš darījis un viņa grēki, ko viņš grēkojis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. 18Un Manasus aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts sava nama dārzā, Uzas dārzā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā. 19Amons bija divdesmit un divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Mezulemeta, Aruca meita, no Jotbas. 20Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvs Manasus bija darījis. 21Un viņš staigāja visos tanīs ceļos, kur viņa tēvs bija staigājis, un kalpoja tiem elkadieviem, kam viņa tēvs bija kalpojis, un metās zemē priekš tiem. 22Un viņš atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja Tā Kunga ceļos. 23Un Amona kalpi cēla dumpi pret viņu un nokāva ķēniņu viņa namā. 24Bet tās zemes ļaudis kāva visus, kas dumpi bija cēluši pret ķēniņu Amonu. Un tie zemes ļaudis darīja viņa dēlu Joziju par ķēniņu viņa vietā. 25Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš darījis, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. 26Un viņš savā kapā tapa aprakts Uzas dārzā, un viņa dēls Jozija palika par ķēniņu viņa vietā.