1Akasa, Jūda ķēniņa, divpadsmitā gadā Ozeja, Elas dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli Samarijā un valdīja deviņus gadus, 2Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, taču ne tā, kā tie Izraēla ķēniņi, kas bijuši priekš viņa. 3Pret to cēlās Zalmanasers, Asirijas ķēniņš, un Ozeja tam palika par kalpu, un tam deva dāvanas. 4Bet Asirijas ķēniņš manīja, ka Ozeja bija derējis derību un sūtījis vēstnešus pie Ēģiptes ķēniņa Zoūs, un vairs nenonesa dāvanas Asirijas ķēniņam kā gadu no gada, un Asirijas ķēniņš to saņēma cieti un saistītu iemeta cietumā. 5Jo Asirijas ķēniņš apņēma visu zemi un nāca uz Samariju un apmeta lēģeri pret to trīs gadus. 6Un Ozejas devītā gadā Asirijas ķēniņš uzņēma Samariju un aizveda Izraēli uz Asiriju un tiem lika dzīvot Alā un pie Aboras, Gozanas upes, un Medijas pilsētās. 7Un notikās, kad Izraēla bērni apgrēkojās pret To Kungu, savu Dievu, kas tos no Ēģiptes bija izvedis, no Ēģiptes ķēniņa Varaūs rokas, un kalpoja citiem dieviem, 8Un staigāja pēc pagānu likumiem, ko Tas Kungs Izraēla bērnu priekšā bija izdzinis, un pēc Izraēla ķēniņu (likumiem), ko tie bija cēluši, - 9Un Izraēla bērni slepenībā domāja un darīja, kas nebija labi, pret To Kungu, savu Dievu, un taisīja sev kalnu-altārus visās savās pilsētās, gan pilīs, gan stiprās pilsētās, 10Un uztaisīja sev elku bildes un Astartes uz visiem augstiem pakalniem un apakš visiem zaļiem kokiem, 11Un kvēpināja tur uz visiem kalniem, tāpat kā pagāni, ko Tas Kungs viņu priekšā bija aizvedis, un darīja ļaunas lietas, To Kungu kaitinādami, 12Un kalpoja elku dieviem, par ko Tas Kungs uz tiem bija sacījis: jums to nebūs darīt. 13Un kad Tas Kungs pret Izraēli un pret Jūdu liecību deva caur visiem praviešiem un visiem redzētājiem un lika sacīt: atgriežaties no saviem nikniem ceļiem un turat manus baušļus un manus likumus, pēc visas bauslības, ko es jūsu tēviem pavēlējis, un ko es pie jums esmu sūtījis caur saviem kalpiem, tiem praviešiem: 14Tad tie neklausīja, bet apcietinājās stūrgalvīgi pēc savu tēvu stūrgalvības, kas nebija ticējuši uz To Kungu, savu Dievu. 15Un tie nicināja viņa baušļus un viņa derību, ko tas ar viņu tēviem bija darījis, un viņa liecības, ko tas viņu starpā bija apliecinājis, un dzinās uz nelietību un kļuva nelieši un (gāja) pakaļ apkārtējiem pagāniem, par ko Tas Kungs tiem bija pavēlējis, lai tā nedara kā viņi. 16Un tie atstājās no visiem Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un taisīja sev izlietas bildes, divus teļus, un taisīja arī Astartes un metās zemē priekš visa debess spēka un kalpoja Baālam. 17Un tie lika saviem dēliem un savām meitām iet caur uguni un devās uz zīlēšanu un vārdošanu, un pārdevās ļaunu darīt priekš Tā Kunga acīm, viņu apkaitinādami. 18Tad Tas Kungs ļoti apskaitās par Izraēli un tos atmeta nost no sava vaiga, ka nekā neatlika, kā vien Jūda cilts. 19Un arī Jūda neturēja Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, bet tie staigāja Izraēla likumos, ko tie bija cēluši. 20Tad Tas Kungs atmeta visu Izraēla dzimumu un tos iegāza bēdās un tos deva laupītājiem rokā, kamēr tos pavisam atmeta no sava vaiga. 21Un viņš norāva Izraēli no Dāvida nama, un tie cēla Jerobeamu, Nebata dēlu, par ķēniņu, un Jerobeams novērsa Izraēli no Tā Kunga un paveda tos uz lieliem grēkiem. 22Un Izraēla bērni staigāja visos Jerobeama grēkos, ko tas bija darījis; tie no tiem neatstājās, - 23Tiekams Tas Kungs Izraēli atmeta no sava vaiga, kā tas bija runājis caur visiem saviem kalpiem, tiem praviešiem. Un Izraēls no savas zemes tapa aizvests uz Asiriju līdz šai dienai. 24Un Asirijas ķēniņš atveda (ļaudis) no Bābeles un no Kutas un no Avas un no Ematas un no Zevarvas un tiem lika dzīvot Samarijas pilsētās Izraēla bērnu vietā, un tie iemantoja Samariju un dzīvoja tās pilsētās. 25Kad tie nu tur sāka dzīvot un To Kungu nebijās, tad Tas Kungs sūtīja lauvas viņu starpā, kas citus no tiem saplēsa. 26Tādēļ tie runāja uz Asirijas ķēniņu un sacīja: tās tautas, ko tu esi aizvedis un kam tu licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina tās zemes Dieva tiesu, tādēļ viņš starp tiem ir lauvas sūtījis, un redzi, tie tos saplēš, tāpēc ka tie nezina tās zemes Dieva tiesu. 27Tad Asirijas ķēniņš pavēlēja sacīdams: novediet uz turieni vienu no tiem priesteriem, ko jūs no turienes esat aizveduši; lai tie iet un tur dzīvo un lai viņš māca tās zemes Dieva tiesu. 28Un viens no tiem priesteriem, kas no Samarijas bija aizvesti, nāca un dzīvoja Bētelē un tos mācīja, kā To Kungu bīties. 29Bet ikkatra tauta pati sev taisīja dievus un tos uzcēla elku kalnu namos, ko Samarijas ļaudis bija cēluši, - ikkatra tauta savās pilsētās, kur tie dzīvoja, 30Un Bābeles ļaudis taisīja ZukotBenotu, un Kutas ļaudis taisīja Nerģelu, un Ematas ļaudis taisīja Azimu, 31Un Avieši taisīja Nibeasu un Tartaku, un Zevarvieši sadedzināja ar uguni savus dēlus Adramelekam un Anamelekam, Zevarviešu dieviem. 32Un tie bijās arī To Kungu un cēla sev kalnu priesterus no ļaužu vidus, un tie viņiem upurēja tais kalnu namos. 33Tie bijās To Kungu un kalpoja arī saviem dieviem, pēc ikkatras tautas ieraduma, no kurienes tie bija atvesti. 34Un līdz šai dienai tie dara pēc tā pirmā ieraduma; tie nebīstas To Kungu, nedz dara pēc saviem likumiem un pēc savām tiesām, nedz pēc tās bauslības, nedz pēc tā likuma, ko Tas Kungs Jēkaba bērniem pavēlējis, kam viņš deva Izraēla vārdu. 35Tas Kungs ar tiem bija derējis derību un tiem pavēlējis sacīdams: jums nebūs bīties citus dievus, nedz priekš tiem mesties zemē, nedz tiem kalpot, nedz tiem upurēt, 36Bet Tam Kungam, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un izstieptu elkoni: to jums būs bīties un priekš tā jums būs mesties zemē un tam jums būs upurēt. 37Un jums būs turēt tos likumus un tās tiesas un to bauslību un to pavēli, ko viņš jums rakstījis, to darīt visu mūžu, bet citus dievus jums nebūs bīties. 38Un to derību, ko es ar jums esmu derējis, jums nebūs aizmirst un nebūs bīties citus dievus, 39Bet jums To Kungu, savu Dievu, būs bīties, tad tas jūs izglābs no visu jūsu ienaidnieku rokas. 40Bet tie neklausīja, bet darīja pēc sava pirmā ieraduma. 41Tā šās tautas bijās To Kungu un kalpoja arī saviem elka dieviem, ir viņu bērni un bērnu bērni dara tā pat, kā viņu tēvi darījuši, līdz šai dienai.