1Jerobeama, Izraēla ķēniņa, divdesmit septītā gadā Azarija, Amacījas, Jūda ķēniņa, dēls, palika par ķēniņu. 2Viņš bija sešpadsmit gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit un divus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Jekalija no Jeruzālemes. 3Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, kā viņa tēvs Amacīja bija darījis. 4Tikai kalnu altāri vien netapa nopostīti, bet ļaudis upurēja un kvēpināja vēl pa kalniem. 5Un Tas Kungs sita ķēniņu, ka tas palika spitālīgs līdz savas miršanas dienai, un viņš dzīvoja slimnieku namā. Bet Jotams, ķēniņa dēls, bija pār to namu un tiesāja tās zemes ļaudis. 6Kas vēl par Azariju stāstāms, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. 7Un Azarija aizmiga saviem tēviem pakaļ, un to apraka pie viņa tēviem Dāvida pilī, un Jotams, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā. 8Azarijas, Jūda ķēniņa, trīsdesmit astotā gadā Cakarija, Jerobeama dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli Samarijā, un valdīja sešus mēnešus, 9Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši; viņš neatstājās no Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem. 10Un Zalums, Jabesa dēls, cēla dumpi pret viņu un to kāva ļaužu priekšā un to nokāva un palika par ķēniņu viņa vietā. 11Un kas vēl par Cakariju stāstāms, redzi, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 12Šis bija Tā Kunga vārds, ko viņš bija runājis uz Jeū sacīdams: līdz ceturtam augumam tavi bērni sēdēs uz Izraēla goda krēsla; un tā tas noticis. 13Zalums, Jabesa dēls, palika par ķēniņu Uzijas, Jūda ķēniņa, trīsdesmit devītā gadā un valdīja vienu mēnesi Samarijā. 14Jo Menaēms, Gadus dēls, cēlās no Tircas un nāca uz Samariju, un kāva Zalumu, Jabesa dēlu, Samarijā un to nokāva un palika par ķēniņu viņa vietā. 15Un kas vēl par Zalumu stāstāms, un tas dumpis, ko viņš cēlis, redzi, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 16Tad Menaēms kāva Tivzu un visu, kas tur bija, un viņas robežas no Tircas nākdams, tāpēc ka tie viņam nebija (vārtus) atdarījuši, un viņš to kāva un pāršķēla visas grūtās sievas. 17Azarijas, Jūda ķēniņa, trīsdesmit devītā gadā Menaēms, Gadus dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli un valdīja desmit gadus Samarijā. 18Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, un kamēr dzīvoja, viņš neatstājās no Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem. 19Tad Vūls, Asirijas ķēniņš, nāca pret to zemi, un Menaēms deva Vūlam tūkstoš talentus sudraba, lai viņa roka ar to būtu, ka varētu stiprināties savā valstībā. 20Un Menaēms to naudu izspieda no Izraēla, un ikkatram bagātam bija jādod Asura ķēniņam par ikkatru vīru piecdesmit sudraba sēķeli. Tad Asirijas ķēniņš griezās atpakaļ un nepalika vairs tai zemē 21Un kas vēl stāstāms par Menaēmu, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 22Un Menaēms aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Pekaja, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā. 23Azarijas, Jūda ķēniņa, piecdesmitā gadā Pekaja, Menaēma dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli Samarijā, un valdīja divus gadus, 24Un darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem. 25Un Peka, Remalijas dēls, viņa virsnieks, cēla dumpi pret viņu un to kāva Samarijā, ķēniņa nama pagalmā, ar Argobu un ar Arju; un pie viņa bija piecdesmit vīri no Ģileādas bērniem, un viņš to nokāva, un palika par ķēniņu viņa vietā. 26Un kas vēl stāstāms par Pekaju, un viss, ko viņš darījis, redzi, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 27Azarijas, Jūda ķēniņa, piecdesmit otrā gadā Peka, Remalijas dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli Samarijā un valdīja divdesmit gadus. 28Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem. 29Pekas, Izraēla ķēniņa, laikā Tiglat Pilezers, Asirijas ķēniņš, atnāca un uzņēma Jonu un AbelBetMeaku un Janoū un Ķedesu un Acoru un Ģileādu un Galileju un visu Navtalus zemi, un tos noveda uz Asiriju. 30Un Ozeja, Elas dēls, cēla dumpi pret Peku, Remalijas dēlu, un to sita un nokāva un palika par ķēniņu viņa vietā Jotama, Uzijas dēla, divdesmitā gadā. 31Un kas vēl par Peku stāstāms, un viss, ko viņš darījis, redzi, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 32Pekas, Remalijas dēla, Izraēla ķēniņa, otrā gadā Jotams, Uzijas dēls, palika par ķēniņu pār Jūdu. 33Divdesmit pieci gadus viņš bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Jeruza, Cadaka meita. 34Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, kā viņa tēvs Uzija bija darījis, tā viņš darīja. 35Tikai kalnu altāri vien netapa nopostīti, ļaudis upurēja un kvēpināja vēl pa kalniem. Šis uztaisīja tos augšvārtus pie Tā Kunga nama. 36Un kas vēl par Jotamu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. 37Tanī laikā Tas Kungs sāka uz Jūdu sūtīt Recinu, Sīriešu ķēniņu un Peku, Remalijas dēlu. 38Un Jotams aizmiga saviem tēviem pakaļ, un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida, sava tēva, pilī. Un Akas, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.