1Joasa, Akazijas dēla, Jūda ķēniņa, divdesmit trešā gadā Joakas, Jeūs dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus; 2Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, jo viņš staigāja pakaļ Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli paveda uz grēkiem; no tiem viņš neatstājās. 3Tad Tā Kunga bardzība iedegās pār Izraēli, un viņš tos nodeva rokā Azaēlim, Sīriešu ķēniņam, un BenAdadam, Azaēļa dēlam visu to laiku. 4Bet Joakas pielūdza Tā Kunga vaigu, un Tas Kungs to paklausīja; jo viņš uzlūkoja to spaidīšanu, ar ko Sīriešu ķēniņš Izraēli spaidīja. 5Un Tas Kungs Izraēlim deva glābēju, ka tie izglābās no Sīriešu rokas, un Izraēla bērni dzīvoja savās teltīs kā papriekš. 6Taču tie neatstājās no Jerobeama nama grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem, bet staigāja iekš tiem; ir Astarte palika Samarijā. 7Jo no Joakasa ļaudīm vairāk nebija atlikuši nekā piecdesmit jātnieki un desmit rati un desmit tūkstoš kājnieki. Jo Sīrijas ķēniņš tos bija nokāvis un tos darījis kā saminamus pīšļus. 8Un kas vēl par Joakasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 9Un Joakas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā. Un viņa dēls Joas palika par ķēniņu viņa vietā. 10Joasa, Jūda ķēniņa, trīsdesmit septītā gadā Joas, Joakasa dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli Samarijā, un valdīja sešpadsmit gadus. 11Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem, - tanīs viņš staigāja. 12Un kas vēl par Joasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, kā viņš karojis pret Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 13Un Joas aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Jerobeams sēdās viņa goda krēslā. Bet Joas Samarijā tapa aprakts pie Izraēla ķēniņiem. 14Un Eliza sasirga ar slimību, ar ko tas arī nomira. Un Joas, Izraēla ķēniņš, nogāja pie tā un raudāja viņa priekšā un sacīja: mans tēvs! Mans tēvs! Izraēla rati un viņa jātnieki! 15Un Eliza uz to sacīja: dabū stopu un bultas. Un viņš tam dabūja stopu un bultas, 16Tad viņš sacīja uz Izraēla ķēniņu: uzvelc to stopu ar savu roku! Un tas uzvilka ar savu roku, un Eliza lika savu roku uz ķēniņa roku 17Un sacīja: atveri logu pret rītiem. Un viņš to atvēra. Un Eliza sacīja: šauj! Un viņš šāva. Tad viņš sacīja: tā ir Tā Kunga glābēja bulta, glābēja bulta pret Sīriešiem, jo tu kausi Sīriešus Avekā, tiekams tu tos izdeldēsi. 18Pēc viņš sacīja: ņem tās bultas. Un kad tas tās ņēma, tad viņš sacīja uz Izraēla ķēniņu: sit to zemi! Un viņš sita trīs reizes un apstājās. 19Tad tas Dieva vīrs par to apskaitās un sacīja: ja tu būtu piecas vai sešas reizes sitis, tad tu Sīriešus būtu kāvis līdz izdeldēšanai, bet nu tu Sīriešus kausi trīs reiz. 20Un Eliza nomira un to apraka, kad Moabiešu sirotāji gada sākumā ielauzās zemē. 21Un notikās, kad tie nupat vienu vīru gribēja aprakt, redzi, tad tie ieraudzīja to pulku un iemeta to vīru Elizas kapā. Un kad tas vīrs dabūja aiztikt Elizas kaulus, tad tas palika dzīvs un cēlās uz savām kājām. 22Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, spaidīja Izraēli visu Joakasa mūžu. 23Bet Tas Kungs tiem bija žēlīgs un apžēlojās par tiem un atgriezās pie tiem savas derības dēļ ar Ābraāmu, Īzaku un Jēkabu un negribēja tos nomaitāt un tos arīdzan neatmeta no sava vaiga līdz šim laikam. 24Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, nomira, un BenAdads, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā. 25Tad Joas, Joakaza dēls, atņēma atkal tās pilsētas no BenAdada, Azaēļa dēla rokas, ko šis karā bija ņēmis no Joakasa, viņa tēva, rokas. Joas viņu kāva trīs reizes un atdabūja Izraēla pilsētas.