1Bet jums, brāļi, darām zināmu to Dieva žēlastību, kas parādījusies Maķedonijas draudzēs. 2Jo lai gan bēdās daudz pārbaudīti, tomēr viņiem ļoti liels prieks bijis, un jebšu tie bija ļoti nabagi, taču tie bagāti devuši pēc savas sirds labprātības. 3Jo tie pēc sava spēka, to es apliecināju, un vēl pāri par savu spēku bijuši labprātīgi, 4Mūs lūgtin lūgdami, lai saņemam to dāvanu un piepalīdzību tiem svētiem par labu. 5Un tie ne vien deva, kā cerējām, bet viņi arī paši nodevās papriekš Tam Kungam un arī mums caur Dieva prātu, 6Tā ka Titu paskubinājām, lai viņš, kā bija iesācis, tāpat jūsu starpā arī pabeigtu šīs dāvanas saņemt. 7Bet tā, kā jūs visās lietās esat pieņēmušies, ticībā, mācībā un atzīšanā un visā čaklībā un savā mīlestībā uz mums, tā pieņematies arī šinī labdarīšanā. 8Es to nesaku pavēlēdams, bet caur to labprātību, ko citi parādījuši, pārbaudu arī jūsu mīlestību, vai tā ir īstena. 9Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka tas, bagāts būdams, jūsu dēļ ir tapis nabags, lai jūs caur viņa nabadzību kļūtu bagāti. 10Un šinī lietā dodu padomu, jo tas par labu jums, kas jau pērn esat iesākuši nevien to darīt, bet arī labu prātu rādīt. 11Bet tagad pabeidziet to darbu, lai tas labais prāts, kas jums ir bijis, to gribēt, tāpat arī jums būtu, to pabeigt, cik spējiet. 12Jo ja kam ir labs prāts, tas ir pieņēmīgs pēc tā, kas viņam ir, ne pēc tā, kas viņam nav. 13Jo ne tā, lai citiem būtu atvieglošana un jums grūtums, bet izlīdzināšanas pēc, lai šinī laikā jūsu pilnība atvieglo viņu trūkumu; 14Tā lai arī viņu pilnība atvieglo jūsu trūkumu, ka izlīdzināšana rodas. 15Tā kā ir rakstīts: kas daudz bija sakrājis, tam neatlika; un kas maz bija sakrājis, tam nepietrūka. 16Bet pateicība Dievam, kas to pašu uzcītību par jums devis Titus sirdī, 17Ka viņš to paskubināšanu ir pieņēmis, un jo uzcītīgs būdams pats no sevis pie jums ir nogājis. 18Un mēs viņam esam līdz sūtījuši to brāli, kam pa visām draudzēm laba slava ir pie evaņģēlija; 19(Un ne vien tāpēc, bet arī ka tas no tām draudzēm mums ir iecelts par ceļabiedri pie šīs apdāvināšanas, ko mēs sagādājam, pašam Tam Kungam par godu un pēc sava labā prāta;) 20No tā sargādamies, ka neviens mums neceļ neslavu šī bagātā krājuma dēļ, ko esam sagādājuši; 21Jo mēs dzenamies pēc tā, kas ir labs, ne vien Tā Kunga, bet arī cilvēku priekšā. 22Un tiem līdz esam sūtījuši savu brāli, ko mēs daudz lietās dažkārt esam pārbaudījuši, ka viņš ir uzcītīgs un tagad jo uzcītīgs, tās lielās uzticības dēļ, kas tam ir uz jums. 23Kad jūs vaicājiet par Titu, viņš ir mans biedrs un palīgs pie jums; kad vaicājiet par tiem brāļiem, tie ir draudžu sūtītie un Kristus gods. 24Tad parādiet tiem savu mīlestību, un ko no jums esam slavējuši, lai tās draudzes to redz.