1Vai tad mēs atkal iesākam paši sevi ieteikt? Jeb vai mums arīdzan it kā citiem vajag ieteikšanas grāmatas uz jums, vai teikšanas grāmatas no jums? 2Jūs esat mūsu grāmata, rakstīta mūsu sirdīs, zināma un lasāma visiem cilvēkiem. 3Jo jūs esat zināmi, ka esat Kristus grāmata, sataisīta caur mūsu amatu, rakstīta ne ar tinti, bet ar tā dzīvā Dieva Garu, ne uz akmeņu galdiem, bet uz sirds miesīgiem galdiem. 4Un tāda uzticība mums ir caur Kristu uz Dievu: 5Ne ka mēs no sev pašiem esam derīgi, ko laba domāt it kā no sev pašiem; bet ka esam derīgi, tas ir no Dieva; 6Tas mūs arī ir darījis derīgus, kalpot jaunai derībai, ne raksta zīmei, bet Garam; jo raksta zīme nokauj, bet Gars dara dzīvu. 7Un ja tam nāves amatam, kas iezīmēts raksta zīmēs un akmeņos, bijis spožums, tā ka Izraēla bērni nevarēja uzskatīt Mozus vaigu viņa vaiga spožuma dēļ kam bija jāzūd: 8Kā lai nebūtu jo vairāk spožuma tam Gara amatam? 9Jo ja tam pazudināšanas amatam bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam taisnošanas amatam pārpārim. 10Šo uzlūkojot ir it kā bez spožuma tas, kam spožums bijis, tā jo pārlieku lielā spožuma dēļ. 11Jo ja tam, kam bija zust, bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam, kas pastāv. 12Tāpēc ka mums ir tāda cerība, tad runājam ar lielu drošību. 13Un ne tā, kā Mozus, kas apsegu lika uz savu vaigu, lai Izraēla bērni nemanītu, uz ko zīmējās tas (spožums,) kam bija zust. 14Bet viņu sirdis ir apcietinātas; jo līdz šai dienai viņiem veco derību lasot tas pats apsegs paliek un netop atsegts, jo tas zūd caur Kristu. 15Bet līdz šai dienai, kad Mozus top lasīts, apsegs karājās priekš viņu sirdīm. 16Tomēr kad viņi atgriežas pie Tā Kunga, tad tas apsegs top noņemts. 17Bet Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība. 18Bet nu mēs visi atsegtā vaigā skatīdami Tā Kunga spožumu kā spieģelī, topam pārvērsti tai pašā ģīmī no spožuma uz spožumu, tā kā no Tā Kunga Gara.