1Lielīties man gan nekā nepalīdz, - tomēr es nu gribu runāt par to, ko Tas Kungs man devis redzēt un parādījis. 2Es pazīstu vienu cilvēku iekš Kristus; priekš četrpadsmit gadiem (vai tas miesā bijis, nezinu, jeb vai tas ārā no miesas bijis, nezinu, Dievs to zina) tas ir tapis aizrauts trešā debesī. 3Un es pazīstu to tādu cilvēku (vai tas miesā bijis, jeb vai tas ārā no miesas bijis, es nezinu, Dievs to zina), 4Ka tas ir aizrauts paradīzē un ir dzirdējis neizsakāmus vārdus, ko runāt cilvēkam nav brīv. 5Par to tādu es gribu lielīties, bet par sevi pašu nelielīšos kā vien ar savu nespēcību. 6Jo ja es gribētu lielīties, tad tomēr es nebūtu neprātīgs, jo es sacītu patiesību; bet es atturos no tā, lai neviens no manis nedomā vairāk pār to, ko tas pie manis redz, jeb ko tas no manis dzird. 7Un lai es to augsto parādīšanu dēļ nepaaugstinājos, tad man miets ir dots miesās, proti sātana eņģelis, kam mani būs sist ar dūrēm, lai es augsti neturos. 8Tādēļ es To Kungu trīs reiz esmu lūdzis, lai tas no manis atstātos. 9Un viņš uz mani ir sacījis: tev pietiek mana žēlastība; jo mans spēks iekš nespēcīgiem varens parādās. Tad nu jo labāki lielīšos ar savu nespēcību, lai Kristus spēks pie manis mājo. 10Tāpēc man ir labs prāts iekš vājībām, iekš nievāšanām, iekš bēdām, iekš vajāšanām, iekš bailēm - Kristus dēļ. Jo kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs. 11Lielīdamies esmu palicis par nesaprašu: jūs mani esat spieduši. Jo man nācās, no jums tapt teiktam, jo es nebūt neesmu bijis mazāks nekā tie jo augstie apustuļi, lai gan es neesmu nekas. 12Apustuļa zīmes jūsu starpā ir padarītas visā pacietība, ar zīmēm un brīnumiem un spēkiem. 13Jo kādā lietā jūs esat bijuši mazāki par citām draudzēm, bez vien, ka es priekš sevis jūs neesmu apgrūtinājis? Piedodiet man, ka es jums tā esmu pāri darījis! 14Redzi, es esmu gatavs trešoreiz nākt pie jums, un jūs neapgrūtināšu; jo es nemeklēju to, kas jums pieder, bet jūs pašus. Jo bērniem nebūs mantas krāt priekš vecākiem, bet vecākiem priekš bērniem. 15Un es labprāt pats maksāšu un par maksu pats gribu doties par jūsu dvēselēm; jebšu es jūs pārlieku mīlēdams gan maz topu mīlēts. 16Lai nu ir, ka es jums neesmu bijis par grūtību; bet gan gudrinieks būdams jūs ar viltu esmu ķēris. 17Vai caur kādu no tiem, ko pie jums esmu sūtījis, es jums mantu esmu izkrāpis? 18Es Titu esmu lūdzis un to brāli līdz sūtījis; vai Titus jums ko izkrāpis? Vai neesam staigājuši tanī pašā garā? Vai ne tanīs pašās pēdās? 19Vai jūs atkal domājiet, ka mēs pie jums aizbildinājāmies? Mēs runājam Dieva priekšā iekš Kristus; bet, mani mīļie, viss tas notiek jums par uztaisīšanu. 20Jo es bīstos, ka es nākdams jūs neatradīšu tādus, kā es gribu, un ka es netapšu atrasts tāds, kā jūs gribat: ka tik nav jūsu starpā bāršanās, nīdēšanās, dusmības, ienaids, aprunāšanas, apmelošanas, uzpūšanās, trokšņi; 21Ka mans Dievs mani nepazemo, kad atkal pie jums nākšu, un man nav jāraud par daudziem, kas papriekš ir grēkojuši un nav atgriezušies no nešķīstības un maucības un visas nešķīstas būšanas, ko tie darījuši.