1Ak kad jūs mani kaut cik panestu manā nesaprašanā! Bet jūs mani gan panesat. 2Jo es esmu iekarsis par jums ar dievišķu karstumu, jo es jūs esmu saderējis, kā šķīstu jumpravu, pievedamu vienam vīram, tas ir Kristum. 3Bet es bīstos, ka tāpat, kā tā čūska ar savu viltību Ievu pievīlusi, arī jūsu domas netop samaitātas un nenoklīst no tās vientiesības, kas ir iekš Kristus. 4Jo, ja kas nāk un citu Jēzu sludina, ko mēs neesam sludinājuši, jeb ja jūs dabūjat citu garu, ko jūs neesat dabūjuši, jeb citu evaņģēliju, ko neesat pieņēmuši, tad jūs to gan labi panesat. 5Jo ceru, ka nebūt neesmu mazāks par tiem tādiem jo augstiem apustuļiem. 6Un ja arī runā man trūkst, tad tomēr ne atzīšanā; bet mēs jau vienmēr un visādi jums esam pazīstami. 7Vai grēku esmu darījis, ka pats pazemojos, lai jūs taptu paaugstināti, ka es jums Dieva evaņģēliju bez maksas esmu sludinājis? 8Citas draudzes esmu aplaupījis, no tām ņemdams algu par to kalpošanu pie jums; un kad es biju pie jums un man kas trūka, tad tomēr nevienu neesmu apgrūtinājis. 9Jo manu trūkumu ir atvieglinājuši tie brāļi, kas no Maķedonijas nākuši; un visās lietās es esmu tā turējies, ka es jūs neapgrūtinātu, un tā vēl turēšos. 10Kristus patiesība ir iekš manis, ka šī slava Akajas zemē man neapklusīs. 11Kādēļ? Ka es jūs nebūtu mīlējis? To Dievs zina. 12Bet ko es daru, to es arī vēl darīšu, lai es iemeslu atņemu tiem, kas iemeslu meklē, lai tie, ar ko lielās, tiek atrasti tādi, kā arī mēs. 13Jo tie tādi viltus apustuļi un viltīgi strādnieki izliekās kā Kristus apustuļi. 14Un tas nav brīnums: jo pats sātans izliekas kā gaišības eņģelis. 15Tad nav liela lieta, ja arī viņa kalpi izliekas kā taisnības kalpi - tiem būs gals pēc viņu darbiem. 16Es saku atkal, lai neviens nedomā, ka es esmu nesapraša; bet ja ne, tad pieņemiet mani kā nesaprašu, lai es arī kaut cik varu lielīties. 17Ko es runāju, to nerunāju pēc Tā Kunga, bet tā kā iekš nesaprašanas, kad nu tā ņemos lielīties. 18Kad daudzi lielās pēc miesas, tad es arīdzan gribu lielīties. 19Jo jūs labprāt panesat tos nesaprašas, prātīgi būdami. 20Jo jūs panesat, ja kāds jūs dara par kalpiem, ja kāds jūs plēš, ja kāds no jums ņem, ja kāds paaugstinājās, ja kāds jums cērt vaigā. 21Par negodu saku: - to mēs nespējām; tomēr kurā lietā kāds drošs, (es runāju neprātīgi), tanī es arīdzan esmu drošs. 22Vai tie ir Ebreji? Es arīdzan. Vai tie ir Izraēlieši? Es arīdzan. Vai tie ir Ābraāma dzimums? Arī es. 23Vai tie ir Kristus kalpi? (es neprātīgi runāju) es jo vairāk: iekš darbiem vairāk, iekš sitieniem pārlieku vairāk, iekš cietumiem vairāk, iekš nāves bailēm daudzreiz. 24No Jūdiem piecreiz esmu dabūjis četrdesmit sitienus bez viena. 25Trīs reiz esmu šausts, vienreiz akmeņiem mētāts, trīs reiz ar laivu esmu cietis ūdens briesmas, nakti un dienu jūras dziļumā esmu sabijis. 26Daudzreiz esmu ceļā bijis: briesmās ūdeņos, briesmās starp slepkavām, briesmās starp savas cilts ļaudīm, briesmās starp pagāniem, briesmās pilsētā, briesmās tuksnesī, briesmās jūrā, briesmās starp viltīgiem brāļiem; 27Iekš darba un pūliņa, daudz nomodā, iekš izsalkšanas un iztvīkšanas, daudz reiz iekš gavēšanām, iekš salšanas un plikuma. 28Bez tam, kas vēl citādi notiek: tās rūpes par visām draudzēm ikdienas laužas man virsū. 29Kas nogurst, un es nenogurstu? Kas tiek kaitināts, un es neiedegos? 30Ja tad būs lielīties, tad lielīšos ar savu nespēcību. 31Mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas ir augsti teicams mūžīgi mūžam, tas zin, ka es nemeloju. 32Damaskū ķēniņa Areta ļaužu valdnieks apsargāja Damaskus pilsētu, gribēdams mani gūstīt, 33Un kurvī pa logu es tapu nolaists pār mūri un izbēgu no viņa rokām.