1Un Jozija Tam Kungam noturēja Pasa svētkus Jeruzālemē, un tie nokāva to Pasa pirmā mēneša četrpadsmitā dienā. 2Un viņš iecēla priesterus, ikvienu savā vietā, un tos iedrošināja pie Tā Kunga nama kalpošanas. 3Un viņš sacīja uz tiem levitiem, kas visu Izraēli mācīja, kas bija svētīti Tam Kungam: noliekat to svēto šķirstu tai namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Izraēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz kamiešiem. Tad nu kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, un viņa Izraēla ļaudīm, 4Un esat gatavi pēc savu tēvu namiem, pēc savām kārtām, kā Dāvids, Izraēla ķēniņš, to uzrakstījis, un kā Salamans, viņa dēls, arī uzrakstījis. 5Un stāviet svētā vietā pēc tēvu namu kārtām par saviem brāļiem, tiem ļaužu bērniem, un pēc levitu tēvu namu kārtām, 6Un kaujiet to Pasa un svētījaties un sataisiet to saviem brāļiem, darīdami pēc Tā Kunga vārda caur Mozu. 7Un Jozija deva tiem ļaudīm no sīkiem lopiem jērus un kazlēnus, tos visus par Pasa upuriem, visiem, kas tur atradās, trīsdesmit tūkstošus, un trīs tūkstošus vēršus; tas bija no ķēniņa mantas. 8Arī viņa lielkungi deva labprātības upurus tiem ļaudīm, priesteriem un levitiem: Ilķija un Cakarija un Jeīels, Dieva nama virsnieki, deva priesteriem uz Pasa svētkiem divtūkstoš sešsimt jērus un trīssimt vēršus. 9Un Kananija un Zemaja un Netaneēls, viņa brāļi, Azabija un Jeīels un Jozabads, levitu virsnieki, deva levitiem uz Pasa svētkiem piectūkstoš jērus un piecsimt vēršus. 10Tā Dieva kalpošana tapa ierīkota, un priesteri stāvēja savā vietā un leviti pēc savām kārtām, pēc ķēniņa pavēles. 11Un tie kāva to Pasa, un priesteri slacināja asinis no savām rokām, un leviti noplēsa ādas. 12Un tie atšķīra dedzināmos upurus, ka tos izdalītu ļaužu tēvu namu kārtām, Tam Kungam upurēt, kā Mozus grāmatā rakstīts. Tāpat arī darīja ar vēršiem. 13Un tie cepa to Pasa pie uguns pēc likuma, bet svētos gabalus tie vārīja podos un katlos un pannās un steigšus to nesa visiem ļaudīm. 14Pēc tam tie arī sev sataisīja un priesteriem. Jo priesteri, Ārona dēli, upurēja līdz pašai naktij dedzināmos upurus un taukus, tādēļ leviti sataisīja priekš sevis un priekš priesteriem, Ārona dēliem. 15Un tie dziedātāji, Asava dēli, stāvēja savās vietās, it kā Dāvids un Asavs un Emans un Jedutuns, ķēniņa redzētājs, pavēlējuši, arī vārtu sargi pie ikkatriem vārtiem. Un tiem nevajadzēja atkāpties no sava darba, bet viņu brāļi, tie leviti, to sataisīja priekš viņiem. 16Tā visa Tā Kunga kalpošana tai dienā tapa izdarīta, Pasa svētki tika noturēti un tie dedzināmie upuri upurēti uz Tā Kunga altāra, kā ķēniņš Jozija to bija pavēlējis. 17Un Izraēla bērni, kas tur atradās, turēja tai laikā Pasa svētkus un neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas. 18Tādi Pasa svētki iekš Izraēla vēl nebija turēti no pravieša Samuēļa laika, un neviens no Izraēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pasa svētkus, kā Jozija turēja ar priesteriem un levitiem un ar visu Jūdu un Izraēli, cik tur atradās, un ar Jeruzālemes iedzīvotājiem. 19Jozijas valdīšanas astoņpadsmitā gadā šie Pasa svētki tapa turēti. 20Pēc visa tā, kad Jozija to namu bija uzkopis, tad Nekus, Ēģiptes ķēniņš, nāca karot pret Karķemisu pie Vrat upes. Un Jozija tam izgāja pretī. 21Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un sacīja: kas man ar tevi, Jūda ķēniņ? Es šodien pret tevi neesmu nācis, bet pret kādu namu, kas karo pret mani, un Dievs ir sacījis, ka man būs steigties; nepretojies tu Dievam, kas ir ar mani, lai tas tevi nesamaitā. 22Bet Jozija nenovērsās no tā, bet sataisījās ar viņu karot, un viņš neklausīja Nekus vārdiem no Dieva mutes un nāca, ar viņu kauties Meģidus ielejā. 23Bet strēlnieki šāva uz ķēniņu Joziju, un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vediet mani projām, jo es esmu ļoti ievainots. 24Tad viņa kalpi to nocēla no ratiem un noveda uz viņa otriem ratiem, un to noveda Jeruzālemē. Un tas nomira un tapa aprakts savu tēvu kapos, un visa Jūda valsts un Jeruzāleme žēlojās par Joziju. 25Un Jeremija taisīja vienu raudu dziesmu par Joziju, un visi dziedātāji un dziedātājas runāja savās raudu dziesmās par Joziju līdz šai dienai, un to iestādīja par likumu iekš Izraēla; un redzi, tās ir rakstītas raudu dziesmās. 26Un kas vēl par Joziju stāstāms, un viņa dievbijība pēc Tā Kunga bauslības, 27Arī viņa pirmās un pēdējās lietas, redzi, tās rakstītas Izraēla un Jūda ķēniņu grāmatā.