1Un Izķija sūtīja pie visa Izraēla un Jūda un rakstīja grāmatas arī uz Evraīmu un Manasu, lai nāk Tā Kunga namā uz Jeruzālemi, svētīt Pasa svētkus Tam Kungam, Izraēla Dievam. 2Jo ķēniņš ar tiem lielkungiem un ar visu draudzi Jeruzālemē bija nospriedis, svētīt Pasa svētkus otrā mēnesī. 3Jo īstenā laikā tie tos nepaspēja svētīt, tāpēc ka priesteru nebija diezgan svētījušies, un ļaudis Jeruzālemē nebija sapulcējušies. 4Un šī lieta patika ķēniņam un visai draudzei. 5Un tie pavēlēja, izsaukt pa visu Izraēli, no Berzebas līdz Danai, lai nāk Tam Kungam, Izraēla Dievam, svētīt Pasa svētkus Jeruzālemē, - jo lielā sapulcē tie tos nebija turējuši, kā ir rakstīts. 6Tad skrējēji izgāja ar grāmatām no ķēniņa un lielkungu rokas pa visu Izraēli un Jūdu, pēc ķēniņa pavēles sacīdami: jūs Izraēla bērni, atgriežaties pie Tā Kunga, Ābraāma, Īzaka un Izraēla Dieva, tad arī viņš atgriezīsies pie tiem izglābtiem, kas jums atlikuši no Asiriešu ķēniņu rokas. 7Un neesat tādi, kā jūsu tēvi un jūsu brāļi, kas noziegušies pret To Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ viņš tos nodevis postam, kā paši redzat. 8Nu tad neesat stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, dodiet Tam Kungam savu roku un nāciet viņa svētā vietā, ko viņš ir svētījis mūžīgi un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, tad viņa bargā dusmība no jums novērsīsies. 9Jo kad jūs atgriezīsities pie Tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu bērni dabūs žēlastību pie tiem, kas tos veduši cietumā, tā ka atkal atnāks šaizemē. Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir žēlīgs un žēlsirdīgs un nenovērsīs savu vaigu no jums, ja jūs atgriezīsities pie viņa. 10Tā tie skrējēji gāja no pilsētas uz pilsētu pa Evraīma un Manasus zemi līdz Zebulonam; bet šie tos apsmēja un apmēdīja. 11Bet taču kādi no Ašera un Manasus un Zebulona pazemojās un nāca uz Jeruzālemi. 12Arī pār Jūdu bija Dieva roka, un viņš tiem deva vienādu sirdi, darīt ķēniņa un lielkungu pavēli pēc Tā Kunga vārda. 13Un daudz ļaužu sapulcinājās Jeruzālemē, svētīt neraudzētās maizes svētkus otrā mēnesī, varen liela draudze. 14Un tie cēlās un noārdīja tos altārus, kas bija Jeruzālemē, un ņēma visus kvēpināmos traukus un tos iemeta Kidronas upē. 15Tad tie nokāva Pasa jērus otrā mēnesī četrpadsmitā dienā. Un priesteri un leviti prata savu kaunu un svētījās un nesa dedzināmos upurus Tā Kunga namā. 16Un tie stāvēja savā kārtā, pēc savas tiesas, pēc Dieva vīra Mozus bauslības. Priesteri slacināja asinis no levitu rokas (ņemdami). 17Jo daudz bija draudzē, kas nebija svētījušies; tādēļ leviti nokāva Pasa jērus priekš visiem, kas nebija šķīsti, ka tos Tam Kungam svētītu. 18Jo liels ļaužu pulks no Evraīma un no Manasus, Īzašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un taču tie ēda to Pasa jēru, bet ne tā kā ir rakstīts. Bet Izķija lūdza par tiem un sacīja: Tas Kungs, tas žēlīgais, lai to piedod 19Visiem, kas savā sirdī taisījušies, meklēt Dievu To Kungu, savu tēvu Dievu, jebšu ne pēc svētās šķīstības. 20Un Tas Kungs paklausīja Izķiju un dziedināja tos ļaudis. 21Tā Izraēla bērni, kas Jeruzālemē bija sanākuši, turēja neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas ar lielu prieku. Un leviti un priesteri slavēja To Kungu ikdienas ar mūzikas rīkiem Tam Kungam par godu. 22Un Izķija runāja laipnīgi ar visiem levitiem, kas Tā Kunga kalpošanu labi zināja; un tie ēda svētku upurus septiņas dienas un upurēja pateicības upurus un teica To Kungu, savu tēvu Dievu. 23Un visa draudze nosprieda, vēl otras septiņas dienas svētīt, un tie svētīja vēl otras septiņas dienas ar prieku. 24Jo Izķija, Jūda ķēniņš, deva draudzei tūkstoš vēršus un septiņtūkstoš avis. Un tie lielkungi deva draudzei tūkstoš vēršus un desmit tūkstoš avis. Un tie priesteri svētījās lielā pulkā. 25Un visa Jūda draudze priecājās līdz ar priesteriem un levitiem, arī visa draudze, kas bija nākusi no Izraēla, un tie svešinieki, kas bija atnākuši no Izraēla zemes, un kas iekš Jūda piemita. 26Tā bija liels prieks Jeruzālemē, jo no Salamana, Dāvida dēla, Izraēla ķēniņa, laika Jeruzālemē tā nebija bijis. 27Un priesteri un leviti cēlās un svētīja tos ļaudis, un viņu balss tapa paklausīta, un viņu lūgšana nāca viņa svētā dzīvoklī debesīs.