1Akas bija divdesmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, un nedarīja, kas Tam Kungam labi patika, kā viņa tēvs Dāvids. 2Bet viņš staigāja Izraēla ķēniņu ceļos un taisīja arī tēlus Baāliem, 3Un kvēpināja BenInnoma ielejā un sadedzināja savus dēlus ugunī, pēc to pagānu negantības, ko Tas Kungs bija izdzinis Izraēla bērnu priekšā. 4Viņš upurēja un kvēpināja kalnos un pakalnos un apakš visiem zaļiem kokiem. 5Tādēļ Tas Kungs, viņa Dievs, to nodeva rokā Sīrijas ķēniņam, un tie viņu sita un no tā aizveda lielu pulku cietumā, un tos noveda uz Damasku. Viņš tapa arī nodots Izraēla ķēniņa rokā; tas viņu kāva lielā kaušanā. 6Un Peka, Remalijas dēls, kāva iekš Jūda vienā dienā simts divdesmit tūkstošus, kas visi bija kara vīri, tāpēc ka tie bija atstājuši To Kungu, savu tēvu Dievu. 7Un Zikrus, varonis no Evraīma, nokāva Maēzeju, ķēniņa dēlu, un Asrikamu, (ķēniņa) nama pārvaldnieku, un Elkanu, otro no ķēniņa. 8Un Izraēla bērni aizveda no saviem brāļiem divsimt tūkstošus, sievas, dēlus un meitas, un ņēma arī daudz laupījuma no tiem, un veda to laupījumu uz Samariju. 9Un tur bija Tā Kunga pravietis Odeds vārdā, tas izgāja pretī tam kara spēkam, kas uz Samariju nāca, un uz tiem sacīja: redzi, bardzībā par Jūdu, Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, tos ir devis jūsu rokā, un jūs tos esat nokāvuši tādā bardzībā, kas sniedzās līdz debesīm. 10Nu jūs arī domājat Jūda un Jeruzālemes bērnus sev padarīt par vergiem un kalponēm; vai tas jums nav par grēku pret To Kungu, savu Dievu? 11Nu tad, klausiet mani, vediet atpakaļ tos cietumniekus, ko jūs no saviem brāļiem esat aizveduši cietumā, jo Tā Kunga bardzība pret jums ir iekarsusi. 12Tad no Evraīma bērnu virsniekiem šie vīri, Azarija, Jokanana dēls, Bereķija, Mezilemota dēls, un Jeīsķija, Zaluma dēls, un Amaza, Adlaja dēls, cēlās pret tiem, kas no tā karaspēka nāca, 13Un uz tiem sacīja: nevediet šurp tos cietumniekus, jo jūs tikai gribat, lai apgrēkojamies pret To Kungu, vairot mūsu grēkus un noziegumus, jebšu mūsu noziegums liels un bardzība pret Izraēli ir iedegusies. 14Tad tie apbruņotie atstāja tos cietumniekus un to laupījumu virsnieku un visas draudzes priekšā. 15Un tie vīri, kas ar vārdu minēti, cēlās un ņēma tos cietumniekus un apģērba no tā laupījuma visus plikos viņu starpā un tiem deva drēbes un kurpes un ēst un dzert, un tos svaidīja un lika uz ēzeļiem visus, kas bija noguruši, un tos noveda uz Jēriku, to palmu pilsētu, pie viņu brāļiem, un griezās atpakaļ uz Samariju. 16Tanī laikā ķēniņš Akas sūtīja pie Asirijas ķēniņiem pēc palīdzības. 17Tad vēl arī Edomieši nāca un kāva Jūdu un aizveda cietumniekus. 18Arī Vīlisti ielauzās ielejas pilsētās un Jūda dienvidu pusē un uzņēma BetZemesu un Ajalonu un Ģederotu un Zoku un viņas miestus, un Timnu un viņas miestus, un Ģimzu un viņas miestus, un tie tur apmetās. 19Jo Tas Kungs pazemoja Jūdu Akasa, Izraēla ķēniņa, dēļ, jo tas bija bezdievīgi dzīvojis iekš Jūda un ļoti noziedzies pret To Kungu. 20Un Tiglat Pilnezers, Asirijas ķēniņš, nāca pret viņu, un viņu spieda un tam nepalīdzēja. 21Jebšu Akas iztukšoja Tā Kunga namu un ķēniņa namu un to lielkungu namu, un deva dāvanas Asirijas ķēniņam, tomēr tas viņam nepalīdzēja. 22Un tai laikā, kad to spieda, viņš pret To Kungu vēl vairāk apgrēkojās; tāds bija ķēniņš Akas. 23Un viņš upurēja Damaskus dieviem, kas viņu bija situši, un sacīja: tāpēc ka Sīriešu ķēniņu dievi tiem palīdz, tad es tiem upurēšu, lai tie arī man palīdz; bet tie tam bija par krišanu, ir visam Izraēlim. 24Un Akas ņēma Dieva nama traukus un sasita Dieva nama traukus un aizslēdza Tā Kunga nama durvis un taisīja sev altārus visos Jeruzālemes kaktos. 25Viņš taisīja arī ikkatrā Jūda pilsētā altārus, svešiem dieviem kvēpināt, - tā viņš apkaitināja To Kungu, savu tēvu Dievu. 26Un kas vēl par viņu stāstāms, un visi viņa ceļi, ir pirmie, ir pēdējie, redzi tie ir rakstīti Jūda un Izraēla ķēniņu grāmatā. 27Un Akas aizmiga pie saviem tēviem, un viņu apraka Jeruzālemes pilsētā. Bet viņu neveda Izraēla ķēniņu kapenēs. Un viņa dēls Izķija palika par ķēniņu viņa vietā.