1Un Salamans nodomāja celt namu Tā Kunga vārdam un namu savai ķēniņa valdībai. 2Un Salamans noskaitīja septiņdesmit tūkstoš vīrus pie nastu nešanas un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus pār viņiem. 3Un Salamans sūtīja pie Urama, Tirus ķēniņa, un lika sacīt: kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un tam sūtījis ciedru kokus, sev namu celt, kur dzīvot, - 4Redzi, es gribu namu celt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam un viņam to svētīt, viņa priekšā kvēpināt ar saldām kvēpināmām zālēm un nolikt vienmēr priekšliekamas maizes un upurēt dedzināmos upurus ik rītu un ik vakaru, svētdienās un jaunos mēnešos un Tā Kunga, mūsu Dieva, augstos svētkos, kā Izraēlim mūžīgi pienākas. 5Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi dievi. 6Bet kam tad tik daudz spēka, viņam namu celt? Jo debesis un visu debesu debesis nespēs viņu saņemt; kas tad es esmu, ka varētu viņam celt namu? Bet ka tik vien viņa priekšā varētu kvēpināt. 7Un nu sūti man gudru vīru, kas māk izstrādāt zeltu un sudrabu un varu un dzelzi, purpuru, karmezīnu un zilumu, un kas prot strādāt izrakstītu darbu kopā ar tiem gudriem, kas pie manis iekš Jūda un Jeruzālemē, ko mans tēvs Dāvids gādājis. 8Sūti man arī ciedru kokus, priedes un algumim kokus no Lībanus; jo es zinu, ka tavi kalpi prot cirst Lībanus kokus. Un redzi, mani kalpi būs pie taviem, 9Man sacirst kokus lielā vairumā; jo tas nams, ko es celšu, būs liels un apbrīnojams. 10Un redzi, taviem kalpiem, kas tos kokus cērt, es došu divdesmit tūkstoš korus samaltu kviešu un divdesmit tūkstoš korus miežu, un divdesmit tūkstoš batus vīna un divdesmit tūkstoš batus eļļas. 11Tad Urams, Tirus ķēniņš, atbildēja caur grāmatām un sūtīja pie Salamana: tāpēc ka Tas Kungs savus ļaudis mīļo, viņš tevi licis pār tiem par ķēniņu. 12Un Urams sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs, Izraēla Dievs, kas radījis debesi un zemi, kas ķēniņam Dāvidam devis gudru, prātīgu un apdomīgu dēlu, kas namu uztaisīs Tam Kungam un namu savai ķēniņa valdībai. 13Tad es nu sūtu gudru pratēju vīru, Uramu Abivu; 14Viņa māte ir no Dana meitām, un viņa tēvs Tiriešu vīrs. Tas māk izstrādāt zeltu un sudrabu, varu, dzelzi, akmeņus, kokus, purpuru un zilumu un smalkas dzijas, audeklu un karmezīnu, un darīt visādu izrakstītu darbu, izdomāt visādas gudras lietas, ko tam liek, ar taviem gudriem un ar tava tēva, mana kunga, Dāvida, gudriem. 15Tad nu lai sūta taviem kalpiem tos kviešus un miežus un eļļu un vīnu, ko mans kungs minējis. 16Tad mēs cirtīsim Lībanus kokus, cik tev vajag un pie tevis novedīsim ar plostiem pār jūru uz Javu, tad tu tos varēsi likt vest uz Jeruzālemi. 17Un Salamans skaitīja visus svešiniekus Izraēla zemē, pēc tās skaitīšanas, kā viņa tēvs Dāvids tos bija skaitījis, un tur atradās simt piecdesmit trīs tūkstoši seši simti. 18Un viņš no tiem ņēma septiņdesmit tūkstoš nastu nesējus un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus, ļaudis dzīt pie darba.