1Azas trīsdesmit sestā valdīšanas gadā Baēza, Izraēla ķēniņš, cēlās pret Jūdu un uztaisīja Rāmu, ka viņš nevienam neļautu ne iziet nedz ieiet pie Azas, Jūda ķēniņa. 2Tad Aza ņēma sudrabu un zeltu no Tā Kunga nama un no ķēniņa nama mantām, un to sūtīja BenAdadam, Sīrijas ķēniņam, kas Damaskū dzīvoja, un lika sacīt: 3Derība ir starp mani un tevi un starp manu tēvu un tavu tēvu; redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu: ej un lauz savu derību ar Baēsu, Izraēla ķēniņu, ka tas no manis atstājās. 4Un BenAdads paklausīja ķēniņam Azam un sūtīja savus kara virsniekus pret Izraēla pilsētām, un tie sita Ejonu un Danu un AbelMaīmu un visas Navtaļa labības pilsētas. 5Kad nu Baēza to dzirdēja, tad viņš mitējās Rāmu uztaisīt un atstāja savu darbu. 6Tad ķēniņš Aza ņēma visu Jūdu, un tie nonesa akmeņus un kokus no Rāmas, ko Baēza bija taisījis, un viņš no tiem uzcēla Ģebu un Micpu. 7Un tanī laikā Ananus, tas redzētājs, nāca pie Azas, Jūda ķēniņa, un uz to sacīja: tāpēc ka tu esi paļāvies uz Sīrijas ķēniņu un neesi paļāvies uz To Kungu, savu Dievu, tādēļ Sīrijas ķēniņa karaspēks no tavas rokas izsprucis. 8Vai Moru ļaudis un Libeji nebija liels karaspēks ar ļoti daudz ratiem un jātniekiem? Taču, kad tu uz To Kungu paļāvies, tad viņš tos devis tavā rokā. 9Jo Tā Kunga acis skatās pa visām zemēm, ka viņš tos stiprina, kas ar skaidru sirdi pie viņa turas. Tu še esi aplam darījis; jo no šī laika būs kari pret tevi. 10Bet Aza apskaitās pret to redzētāju un to ielika cietumā; jo viņš par to palika ļauns pret viņu. Un Aza spaidīja kādus no tiem ļaudīm tanī laikā. 11Un redzi, tie stāsti par Azu, ir tie pirmie, ir tie pēdējie, ir rakstīti Jūda un Izraēla ķēniņu grāmatā. 12Un savā trīsdesmit devītā valdīšanas gadā Aza palika slims ar kājām, un viņa slimība auga lielā augumā; viņš arī savā slimībā nemeklēja To Kungu, bet dziedniekus. 13Tā Aza aizmiga pie saviem tēviem un nomira savā četrdesmit pirmā valdīšanas gadā. 14Un to apraka viņa kapā, ko viņš priekš sevis bija licis rakt Dāvida pilī, un to lika uz gultu, ko ar dārgām zālēm un visādām kvēpināmām zālēm bija pildījuši pēc zāļotāju ziņas, un par viņu dedzināja (dārgas zāles) ar lielu dedzināšanu.