1Tad Dieva Gars nāca uz Azariju, Odeda dēlu. 2Un tas izgāja Azam pretī un uz to sacīja: klausiet mani, Aza un viss Jūda un Benjamin. Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar viņu, un ja jūs viņu meklēsiet, viņš no jums taps atrasts. Bet ja jūs viņu atstāsiet, tad viņš jūs arīdzan atstās. 3Un daudz dienas būs iekš Izraēla bez īsta Dieva, bez priestera, kas māca, un bez bauslības. 4Taču ja tie savās bēdās atgriezīsies pie Tā Kunga, Izraēla Dieva, un viņu meklēs, tad viņš no tiem taps atrasts. 5Un tanīs laikos labi neklāsies ne tam, kas iziet, ne tam, kas ieiet, bet daudz briesmu būs pār zemes iedzīvotājiem, 6Tā ka tauta celsies pret tautu, pilsēta sadauzīs pilsētu, jo Dievs tos iztrūcinās ar visādām bēdām. 7Bet jūs esat droši, un jūsu rokas lai nenogurst, jo jūsu darbam būs sava alga. 8Kad nu Aza dzirdēja šos vārdus un pravieša Odeda sludināšanu, tad viņš ņēmās drošu prātu un izdeldēja tās negantības no visas Jūda un Benjamina zemes un no tām pilsētām, ko bija uzņēmis Evraīma kalnos, un atjaunoja Tā Kunga altāri, kas priekš Tā Kunga priekšnama stāvēja. 9Un viņš sapulcināja visu Jūdu un Benjaminu un tos, kas pie viņiem piemita, no Evraīma un Manasus un no Zīmeana; jo no Izraēla tam daudzi pieķērās, kad tie redzēja, ka Tas Kungs, viņa Dievs bija ar viņu. 10Un tie sapulcējās Jeruzālemē trešā mēnesī, Azas valdīšanas piecpadsmitā gadā, 11Un upurēja Tam Kungam tai dienā no tā laupījuma, ko tie bija atveduši, septiņsimt vēršus un septiņtūkstoš avis. 12Un tie atjaunoja to derību, meklēt To Kungu, savu tēvu Dievu no visas savas sirds un no visas savas dvēseles; 13Bet visus, kas nemeklē To Kungu, Izraēla Dievu, nokaut, tā mazus kā lielus, tā vīrus kā sievas. 14Un tie Tam Kungam zvērēja ar stipru balsi un gavilēšanu, ir ar trumetēm un bazūnēm. 15Un viss Jūda priecājās par šo zvērestu, jo tie no visas sirds bija zvērējuši un meklēja viņu ar visu prātu, un viņš no tiem likās atrasties, un Tas Kungs tiem deva mieru visapkārt. 16Viņš arī nocēla Maēku, ķēniņa Azas māti, no ķēniņienes goda, tāpēc ka tā bija taisījusi negantu elka bildi Ašerai, un Aza izdeldēja arī viņas elka bildi un to sadauzīja un sadedzināja pie Kidronas upes. 17Bet kalnu altāri netapa izdeldēti iekš Izraēla, tikai Azas sirds bija skaidra visu viņa mūžu. 18Un viņš ienesa Dieva namā visas sava tēva svētītās dāvanas, un ko viņš pats bija svētījis, sudrabu un zeltu un traukus. 19Un kara nebija līdz trīsdesmit piektam Azas valdīšanas gadam.