1Kad nu Samuēls bija vecs palicis, tad viņš iecēla savus dēlus Izraēlim par soģiem. 2Viņa pirmdzimušā dēla vārds bija Joēls, un tā otrā vārds bija Abijus, tie bija soģi Berzebā. 3Bet viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas un ņēma dāvanas un grozīja tiesu. 4Tad visi Izraēla vecaji sapulcinājās un nāca pie Samuēļa uz Ramatu, 5Un uz to sacīja: redzi, tu esi palicis vecs un tavi dēli nestaigā tavos ceļos; tad nu cel mums ķēniņu, kas mūs tiesā, kā tas ir visām tautām. 6Un šī valoda Samuēlim nepatika, kad tie sacīja: dod mums ķēniņu, kas mūs tiesā. Un Samuēls pielūdza To Kungu. 7Tad Tas Kungs sacīja uz Samuēli: paklausi to ļaužu balsij iekš visa, ko tie uz tevi runā, jo tie nav tevi atmetuši, bet mani tie ir atmetuši, ka man vairs nebūs ķēniņam būt pār tiem. 8Tā tie arvien ir darījuši no tās dienas, kad es tos esmu izvedis no Ēģiptes, līdz šai dienai, un mani atstājuši un kalpojuši citiem dieviem; tā tie tev arīdzan dara. 9Un nu klausi viņu balsij, bet apliecini tiem skaidri un dari tiem zināmu, kāda tiesa ķēniņam, kas pār tiem valdīs. 10Tad Samuēls visus Tā Kunga vārdus sacīja tiem ļaudīm, kas ķēniņu no viņa prasīja. 11Un viņš sacīja: šī būs tā tiesa ķēniņam, kas pār jums valdīs: jūsu dēlus viņš ņems un tos cels uz saviem ratiem un par saviem jātniekiem, un ka tie skrien viņa ratu priekšā. 12Un viņš tos cels par virsniekiem pār piecdesmitiem, un ka tie viņa tīrumu ar un viņa labību pļauj, un ka tie viņam taisa kara rīkus un ratu rīkus. 13Un jūsu meitas viņš ņems par zalvju(ziežu) taisītājām un pār pavārēm un par cepējām. 14Un jūsu labākos tīrumus un vīna un eļļas dārzus viņš ņems un dos saviem kalpiem. 15Un no jūsu druvām un vīna dārziem viņš ņems to desmito un to dos saviem sulaiņiem un kalpiem. 16Un viņš ņems jūsu kalpus un jūsu kalpones un jūsu labākos jaunekļus un jūsu ēzeļus, un ar tiem darīs savu darbu. 17No jūsu ganāmiem pulkiem viņš ņems to desmito, un jūs būsiet viņam par kalpiem. 18Tad jūs gan tai laikā brēksiet sava ķēniņa dēļ, ko jūs sev izvēlējušies, bet Tas Kungs jūs tai dienā neklausīs. 19Bet tie ļaudis negribēja klausīt Samuēļa balsij un sacīja: ne tā, bet ķēniņš lai ir pār mums. 20Un mēs gribam būt, kā visas citas tautas, un mūsu ķēniņam būs mūs tiesāt un mūsu priekšā iziet un vest mūsu karus. 21Un Samuēls dzirdēja visus tos ļaužu vārdus, un tos atsacīja Tam Kungam. 22Tad Tas Kungs sacīja uz Samuēli: paklausi viņu balsij un cel tiem ķēniņu. Tad Samuēls sacīja uz Izraēla ļaudīm: ejat ikkatrs savā pilsētā.