1Tad tie ļaudis no Ķiriat-Jearimas nāca un aizveda Tā Kunga šķirstu un to nesa Abinadaba namā uz kalna, un svētīja viņa dēlu Eleazaru, sargāt Tā Kunga šķirstu. 2Un notikās, ka no tās dienas, kad tas šķirsts Ķiriat-Jearimā palika, labs laiks pagāja, pilni divdesmit gadi, un viss Izraēla nams žēlojās pēc Tā Kunga. 3Tad Samuēls runāja uz visu Izraēla namu un sacīja: ja jūs no visas savas sirds pie Tā Kunga gribat atgriezties, tad metiet nost tos svešos dievus un tās Astartes, un griežat savu sirdi pie Tā Kunga un kalpojiet viņam vien, tad viņš jūs izglābs no Vīlistu rokas. 4Tad Izraēla bērni meta nost tos Baālus un tās Astartes un kalpoja Tam Kungam vien. 5Un Samuēls sacīja: sapulcinājiet man visu Izraēli uz Micpu, tad es To Kungu jūsu labad piesaukšu. 6Un tie tapa sapulcināti Micpā un smēla ūdeni un to izlēja Tā Kunga priekšā un gavēja to dienu un tur sacīja: mēs pret To Kungu esam grēkojuši. Tā Samuēls tiesāja Izraēla bērnus Micpā. 7Kad nu Vīlisti dzirdēja Izraēla bērnus Micpā esam sapulcinātus, tad Vīlistu lielkungi nāca augšām pret Izraēli. Un Izraēla bērni to dzirdēja un bijās priekš Vīlistiem. 8Un Izraēla bērni sacīja uz Samuēli: nemities mūsu dēļ brēkt uz To Kungu, mūsu Dievu, ka viņš mūs izglābj no Vīlistu rokas. 9Tad Samuēls ņēma vienu zīdāmu jēru un upurēja to visu Tam Kungam par dedzināmo upuri, un Samuēls brēca uz To Kungu Izraēla labad, un Tas Kungs viņu paklausīja. 10Kad nu Samuēls patlaban to dedzināmo upuri upurēja, tad Vīlisti nāca pret Izraēli kauties. Tad Tas Kungs tai dienā lieliem pērkoniem lika rūkt pār Vīlistiem un tos iztrūcināja, ka no Izraēla tapa sakauti. 11Un Izraēla vīri izgāja no Micpas un dzinās Vīlistiem pakaļ un tos sakāva līdz pat Betkarai. 12Tad Samuēls ņēma vienu akmeni un to uzcēla starp Micpu un Zenu, un nosauca viņa vārdu EbenEcer, (palīdzības akmens), un sacīja: līdz šejienei Tas Kungs mums palīdzējis. 13Tā Vīlisti tapa pazemoti un nenāca vairs Izraēla robežās, un Tā Kunga roka bija pret Vīlistiem, kamēr Samuēls dzīvoja. 14Un tās pilsētas, ko Vīlisti Izraēlim bija noņēmuši, nāca atkal Izraēla rokā, no Ekronas līdz Gatai, ir viņu robežas Izraēls izrāva no Vīlistu rokus, jo Izraēlim bija miers ar Amoriešiem. 15Un Samuēls tiesāja Izraēli, kamēr viņš dzīvoja. 16Un viņš gāja visapkārt ik gadus uz Bēteli un Ģilgalu un Micpu, un tiesāja Izraēli visās tanīs vietās. 17Un tad viņš griezās atpakaļ uz Rāmatu, jo tur bija viņa nams, un tur viņš tiesāja Izraēli un tur uztaisīja altāri Tam Kungam.