1Un Vīlisti paņēma Dieva šķirstu un to noveda no Eben-Ecera uz Azdodu. 2Un Vīlisti paņēma Dieva šķirstu un to noveda Dagona namā un nolika Dagonam blakām. 3Bet kad Azdodas ļaudis otrā rītā agri cēlās, redzi, tad Dagons uz savu vaigu bija zemē nokritis Tā Kunga šķirsta priekšā, un tie ņēma Dagonu un to atkal uzcēla savā vietā. 4Kad tie nu otrā rītā atkal agri cēlās, redzi, tad Dagons uz savu vaigu bija zemē nokritis Tā Kunga šķirsta priekšā, un Dagona galva un viņa abas rokas bija nolūzušas un gulēja uz sliekšņa, ka tas zivju tēls vien pie tā atlikās. 5Tādēļ Dagona priesteri un visi, kas iet Dagona namā, nemin uz Dagona slieksni Azdodā līdz šai dienai. 6Un Tā Kunga roka bija grūta pār Azdodas ļaudīm un viņš tos postīja un sita ar augoņiem, Azdodu un viņas robežas. 7Kad nu Azdodas vīri redzēja, ka tas tā notika, tad tie sacīja: lai Izraēla Dieva šķirsts pie mums nepaliek; jo viņa roka ir grūta pār mums un pār mūsu dievu Dagonu. 8Tāpēc tie sūtīja un sapulcināja visus Vīlistu lielkungus un sacīja: ko darīsim ar Izraēla Dieva šķirstu? Tad tie sacīja: lai Izraēla Dieva šķirsts top nests uz Gatu. Tā tie aiznesa Izraēla Dieva šķirstu. 9Kad tie nu viņu bija aiznesuši, tad Tā Kunga roka pār to pilsētu nāca ar varen lielu iztrūcināšanu, jo viņš sita tās pilsētas ļaudis, gan mazus gan lielus, un pie tiem izcēlās augoņi. 10Tad tie Dieva šķirstu sūtīja uz Ekronu, un notikās, kad Dieva šķirsts uz Ekronu nāca, tad Ekrona brēca un sacīja: tie Izraēla Dieva šķirstu pie manis atveduši, mani un manus ļaudis nokaut. 11Un tie sūtīja un sapulcināja visus Vīlistu lielkungus un sacīja: sūtat Izraēla Dieva šķirstu projām, lai tas tiek atpakaļ savā vietā un nenokauj mani un manus ļaudis. Jo nāves bailes bija ikkatrā pilsētā, un Dieva roka tur bija ļoti grūta. 12Un tie ļaudis, kas nenomira, tapa sisti ar augoņiem, tā ka tās pilsētas kliegšana cēlās pret debesīm.