1Un Vīlisti karoja pret Izraēli un Izraēla vīri bēga no Vīlistiem un krita nokauti uz Ģilboas kalniem. 2Un Vīlisti lauzās uz Zaulu un uz viņa dēliem, un nokāva Jonatānu un Abinadabu un Malķizuū, Zaula dēlus. 3Un tā kaušanās bija briesmīga pret Zaulu, un strēlnieki to aizņēma ar saviem stopiem, un viņš tapa ļoti ievainots no tiem strēlniekiem. 4Tad Zauls sacīja uz savu bruņu nesēju: izvelc savu zobenu un nodur mani ar to, ka šie neapgraizītie nenāk un mani nenodur un mani neliek smieklā. Bet viņa bruņu nesējs negribēja, jo viņš bijās ļoti. Tad Zauls ņēma zobenu un metās uz to. 5Kad nu viņa bruņu nesējs redzēja, ka Zauls bija miris, tad tas arīdzan metās savā zobenā un mira līdz ar viņu. 6Tā Zauls nomira un viņa trīs dēli un viņa bruņu nesējs un visi viņa vīri tai dienā kopā. 7Kad nu Izraēla vīri, kas bija viņpus tās ielejas un viņpus Jardānes, redzēja, ka Izraēla vīri bija bēguši un ka Zauls ar saviem dēliem bija nomiris, tad tie atstāja tās pilsētas un bēga, un Vīlisti nāca un dzīvoja iekš tām. 8Un otrā dienā Vīlisti nāca, tos nokautos aplaupīt, un atrada Zaulu un viņa trīs dēlus uz Ģilboas kalniem guļam. 9Un tie viņam nocirta galvu un novilka bruņas, un sūtīja pa Vīlistu zemi apkārt, ziņu dot savu elka dievu namos un pa tiem ļaudīm. 10Un tie nolika viņa bruņas Astartes namā un viņa miesas tie pakāra Betzanā pie mūra. 11Kad nu Jabesas iedzīvotāji Ģileādā dzirdēja, ko Vīlisti Zaulam bija darījuši, 12Tad visi spēcīgie vīri cēlās un gāja cauru nakti un ņēma Zaula miesas un viņa dēlu miesas no Betzanas mūra, un tās veda uz Jabesu un tās tur sadedzināja, 13Un ņēma viņu kaulus un tos apraka apakš Jabesas kokiem un gavēja septiņas dienas.