1Bet nu atstājiet visu ļaunumu un visu viltību un liekulību un skaudību un visas aprunāšanas; 2Tā kā jaunpiedzimuši bērniņi iekārojaties to garīgo bezviltīgo pienu, ka jūs caur to uzaugat, 3Ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir laipnīgs; 4Pie tā jūs esat nākuši kā pie dzīva akmens, gan atmesta no cilvēkiem, bet izredzēta un dārga pie Dieva. 5Un jūs paši arīdzan kā dzīvi akmeņi topat uztaisīti par garīgu namu un svētu priesterību, garīgus upurus upurēt, kas Dievam ir pieņēmīgi caur Jēzu Kristu. 6Jo rakstos stāv(rakstīts): redzi, Es lieku Ciānā izredzētu, it dārgu stūra akmeni; un kas tic uz Viņu, tas nepaliks kaunā. 7Tad nu jums, kas ticat, Viņš ir dārgs; bet tiem neklausīgiem tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, kas ir palicis par stūra akmeni, ir arī klupšanas akmens un piedauzīšanās klints, 8Tiem, kas neklausīgi būdami pie tā vārda piedauzās, uz ko tie arīdzan ir nolikti. 9Bet jūs esat izredzēta tauta, ķēniņu priesterība, svēta cilts, Dieva īpaši ļaudis; ka jums būs pasludināt tā tikumus, kas jūs aicinājis no tumsības pie savas brīnišķās gaismas, 10Jūs, kas citkārt nebijāt Dieva ļaudis, bet tagad esat Dieva ļaudis, kas citkārt nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti. 11Mīļie, es jūs pamācu kā piemājotājus un svešiniekus, ka jums būs noturēties no miesīgām kārībām, kas pret dvēseli karo, 12Un ka jūs dzīvojiet godīgi starp tiem pagāniem, lai kurās lietās tie jūs aprunā kā ļaundarītājus, tie to labo darbu dēļ, ko tie pie jums redz, Dievu pagodina tai piemeklēšanas dienā. 13Tad esiet ikvienai cilvēku kārtībai paklausīgi Tā Kunga dēļ: gan ķēniņam, kā tādam, kas pār visiem ir iecelts, 14Gan valdniekiem, kā tādiem, kas no viņa ir sūtīti par atriebšanu ļaundarītājiem, bet par slavu laba darītājiem. 15Jo tāds ir Dieva prāts, ka jūs labu darīdami, muti aizbāžat neprātīgu cilvēku nezināšanai, 16Kā svabadnieki, un ne it kā jums svabadība būtu par ļaunuma apsegu, bet tā kā Dieva kalpi. 17Turiet visus godā; mīlējiet brāļu draudzību; bīstaties Dievu, godājiet ķēniņu. 18Jūs kalpi, esiet paklausīgi tiem kungiem iekš visas bijāšanas, ne vien tiem labiem un lēniem, bet arī tiem bargiem. 19Jo tā ir žēlastība, ja kas Dievu apzinādamies, grūtumu panes netaisnību ciezdams. 20Jo kāda slava ir šī, ja jūs apgrēkodamies topat pliķēti un panesat? Bet ja jūs labu darīdami ciešat un panesat, tā ir žēlastība pie Dieva. 21Jo uz to jūs esat aicināti, kā arī Kristus priekš jums ir cietis un jums priekšzīmi pametis, ka jums būs pakaļ iet viņa pēdām: 22Tas grēkus nav darījis, nedz viltība ir atrasta viņa mutē, 23Tas lamāts neatlamāja un ciezdams neļaunojās, bet nodeva to tam, kas taisni tiesā; 24Tas mūsu grēkus pats ir nesis savā miesa pie tā koka, ka mēs, no grēkiem vaļā tikuši, taisnībai dzīvotu; caur viņa brūcēm jūs esat dziedināti. 25Jo jūs bijāt it kā avis, kas maldās, bet tagad jūs esat atgriezti pie savu dvēseļu gana un bīskapa.