1Kad nu Salamans bija pabeidzis taisīt Tā Kunga namu un to ķēniņa namu un visu, uz ko Salamanam bija prieks un ko viņš bija apņēmies taisīt, 2Tad Tas Kungs Salamanam parādījās otru reiz, kā tas viņam Ģibeonā bija parādījies. 3Un Tas Kungs uz to sacīja: Es esmu dzirdējis tavu lūgšanu un tavu sirds saukšanu, ko tu manā priekšā esi lūdzis; es šo namu esmu svētījis, ko tu esi uztaisījis, lai mans vārds tur ir mūžīgi, un lai manas acis un mana sirds tur paliek vienmēr. 4Un tu, ja tu staigāsi manā priekšā, kā tavs tēvs Dāvids staigājis, ar bezvainīgu un skaidru sirdi, darīdams visu, ko es tev esmu pavēlējis, un turēdams manus likumus un manas tiesas, 5Tad es tavu valstības krēslu pār Izraēli stiprināšu mūžīgi, kā es esmu runājis tavam tēvam Dāvidam sacīdams: tev netrūks vīra uz Izraēla goda krēsla. 6Bet ja jūs ar saviem bērniem nogriezīsities nost no manis, un neturēsiet manus baušļus un manus likumus, ko es licis priekš jūsu acīm, un iesiet un kalposiet citiem dieviem un metīsities zemē priekš tiem, 7Tad es Izraēli izdeldēšu no tās zemes, ko es tiem esmu devis. Un šo namu, ko es savam vārdam esmu svētījis, to es atmetīšu no sava vaiga, un Izraēls būs par sakāmu vārdu un par apsmieklu visām tautām. 8Un šis nams, kas bijis augsts, tam garām iedams ikviens iztrūcināsies un svilpos un sacīs: kāpēc Tas Kungs tā darījis šai zemei un šim namam? 9Un tad sacīs: tāpēc ka tie ir atstājuši To Kungu, savu Dievu, kas viņu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes, un ir pieķērušies citiem dieviem un priekš tiem metušies zemē un tiem kalpojuši, tāpēc Tas Kungs visam šim ļaunumam licis pār viņiem nākt. 10Un notikās pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uztaisījis tos divus namus, Tā Kunga namu un to ķēniņa namu, 11Priekš kā Irams, Tirus ķēniņš, Salamanam bija devis ciedru kokus un priežu kokus un zeltu pēc visas viņa vēlēšanās, tad ķēniņš Salamans Iramam deva divdesmit pilsētas Galilejas zemē. 12Un Irams no Tirus izgāja tās pilsētas aplūkot, ko Salamans tam bija devis, bet tās viņam nepatika. 13Un viņš sacīja: kas tās par pilsētām, brāli, ko tu man esi devis? Un tās nosauca par Kabul (nieku) zemi, līdz šai dienai. 14Jo Irams bija sūtījis tam ķēniņam simts un divdesmit talentus zelta. 15Un tā tas bija ar to darba klausību, ko Salamans uzlika, lai uztaisītu Tā Kunga namu un savu namu un Millu un Jeruzālemes mūrus un Acoru un Meģidu un Gazeru. 16Varaūs, Ēģiptes ķēniņš, bija nācis un Gazeru uzņēmis un ar uguni sadedzinājis, un nokāvis tos Kanaāniešus, kas tai pilsētā dzīvoja, un to devis līdz par dāvanu savai meitai, Salamana sievai. 17Un Salamans uztaisīja Gazeru un lejas BetOronu, 18Un Baelatu un Tadmoru tās zemes tuksnesī, 19Un visas labības pilsētas, kas Salamanam bija, un ratu pilsētas un jātnieku pilsētas un uz ko Salamanam bija prieks un kas viņam patikās taisīt Jeruzālemē un uz Lībanus un visā savas valsts zemē. 20Un visiem ļaudīm, kas bija atlikuši no Amoriešiem, Etiešiem, Vereziešiem, Eviešiem un Jebuziešiem, kas nebija no Izraēla bērniem, 21Viņu bērniem, kas bija atlikuši pēc viņiem tai zemē, ko Izraēla bērni nevarēja izdeldēt, tiem Salamans uzlika klausības darbus līdz šai dienai. 22Bet no Izraēla bērniem Salamans nevienu nedarīja par vergu, bet tie bija karavīri un viņa kalpi un viņa lielkungi un viņa karavirsnieki un virsnieki pār viņa ratiem un pār viņa jātniekiem. 23Un to virsuzraugu pie Salamana darbiem bija piecsimt un piecdesmit, kas uzraudzīja tos ļaudis, kas pie tā darba strādāja. 24Kad Varaūs meita pārgāja no Dāvida pils savā namā, ko viņš tai bija taisījis, tad viņš uztaisīja Millu. 25Un Salamans upurēja gadskārtā trīsreiz dedzināmos upurus un pateicības upurus uz tā altāra, ko viņš Tam Kungam bija taisījis, un kvēpināja uz tā, Tā Kunga priekšā; un tā viņš to namu pabeidza. 26Un ķēniņš Salamans taisīja arī kuģus EceonĢeberā, pie Elotas, niedru jūras malā, Edoma zemē. 27Un Irams sūtīja uz tiem kuģiem savus kalpus, kas bija kuģinieki un jūras pazinēji, līdzi Salamana kalpiem. 28Un tie nāca uz Oviru un pārveda no turienes četrsimt un divdesmit talentus zelta, un to noveda ķēniņam Salamanam.