1Tanī laikā Abija, Jerobeama dēls, saslima. 2Un Jerobeams sacīja uz savu sievu: celies un pārģērbies, ka neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeama sieva, un ej uz Šīlo; redzi, tur ir pravietis Aķija, kas par mani runājis, ka es būšot ķēniņš pār šiem ļaudīm. 3Un ņem savā rokā desmit maizes un raušus un krūzi ar medu, un ej pie viņa; viņš tev dos ziņu, kas tam bērnam notiks. 4Un Jerobeama sieva tā darīja un cēlās un gāja uz Šīlo un nāca Aķijas namā. Bet Aķija nevarēja redzēt, jo viņa acis bija tumšas metušās no vecuma. 5Bet Tas Kungs sacīja uz Aķiju: redzi, Jerobeama sieva nāk, tev ko vaicāt sava dēla pēc, jo tas ir slims. Tā un tā tev uz viņu būs runāt; kad viņa nāks, tad izliksies sveša. 6Kad nu Aķija dzirdēja viņas kāju troksni, viņai pa durvīm ienākot, tad viņš sacīja: nāc iekšā, Jerobeama sieva, kāpēc tu liecies sveša? Es tev esmu bargs vēstnesis. 7Ej, saki Jerobeamam: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: tāpēc ka es tevi paaugstinājis no tiem ļaudīm un tevi par valdītāju cēlis pār maniem Izraēla ļaudīm, 8Un atrāvis valstību no Dāvida nama un tev to devis, un tu neesi bijis kā mans kalps Dāvids, kas manus baušļus sargājis un pie manis turējies ar visu savu sirdi, darīdams vien, kas pareizi manās acīs; 9Bet tu esi ļaunu darījis vairāk nekā visi, kas priekš tevis bijuši, un nogājis un sev citus dievus taisījis un lietas bildes taisījis, mani kaitināt, un tu mani esi atmetis: 10Tāpēc redzi, es vedīšu ļaunumu pār Jerobeama namu un izdeldēšu no Jerobeama visu, kas mīž pie sienas, tos lielos un tos mazos iekš Izraēla, un izmēzīšu Jerobeama nama pēcnākamus, itin kā sūdi top izmēzti, tiekams tas visai būs pagalam. 11Kas no Jerobeama mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas mirst laukā, to putni apakš debess ēdīs, jo Tas Kungs to runājis. 12Bet tu, celies, ej uz mājām, un kad tavas kājas ieies pilsēta, tad tas bērns mirs. 13Un viss Izraēls viņu nožēlos un viņu apraks, jo šis vien no Jerobeama nāks kapā, tāpēc ka Tas Kungs, Izraēla Dievs, iekš tā ko laba atradis Jerobeama namā. 14Bet Tas Kungs sev iecels ķēniņu pār Izraēli, kas Jerobeama namu tai dienā izdeldēs. Un ko? Tas jau ir klātu. 15Tas Kungs sitīs Izraēli, itin kā niedre ūdenī top šaubīta, un izstums Izraēli no šās labās zemes, ko viņš devis viņu tēviem, un tos izkaisīs viņpus upes, tāpēc ka tie sev elkastabus taisījuši, To Kungu kaitinādami. 16Un viņš Izraēli nodos Jerobeama grēku dēļ, ar ko pats grēkojis un Izraēli apgrēcinājis. 17Tad Jerobeama sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā. Kad nu viņa pie nama sliekšņa nāca, tad tas bērns nomira. 18Un to apraka, un viss Izraēls viņu apgauda pēc Tā Kunga vārda, ko viņš bija runājis caur savu kalpu, pravieti Aķiju. 19Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms, kā tas karojis un kā tas valdījis, redzi, tas rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā. 20Un tas laiks, kamēr Jerobeams ķēniņš bijis, ir divdesmit un divi gadi; un tas aizmiga saviem tēviem pakaļ; un viņa dēls Nadabs palika par ķēniņu viņa vietā. 21Un Rekabeams, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Četrdesmit un vienu gadu Rekabeams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemes pilsētā, ko Tas Kungs no visām Izraēla ciltīm bija izredzējis, tur likt savu vārdu. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete. 22Un Jūda darīja, kas Tam Kungam nepatika, un tie viņu vairāk apkaitināja, nekā visi viņu tēvi bija darījuši ar saviem grēkiem, ar ko tie bija grēkojuši. 23Un tie arīdzan taisīja sev kalnu altārus un elku bildes un elku stabus uz ikkatra augsta kalna un apakš visiem zaļiem kokiem. 24Un maucinieki bija tai zemē un darīja pēc visām pagānu negantībām, ko Tas Kungs bija izdzinis Izraēla bērnu priekšā. 25Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi, 26Un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas: viņš paņēma visu, ir visas priekšturamās zelta bruņas viņš paņēma, ko Salamans bija licis taisīt. 27Ķēniņš Rekabeams viņu vietā taisīja priekšturamās bruņas no vara, un tās deva pils karavīru virsnieku rokā, kas apsargāja ķēniņa nama durvis. 28Kad nu ķēniņš uz Tā Kunga namu gāja, tad pils karavīri tās nesa un pēc tie tās atkal nonesa pils karavīru istabā. 29Kas vēl stāstāms par Rekabeamu un par visu, ko viņš darījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. 30Un starp Rekabeamu un Jerobeamu bija karš visu mūžu. 31Un Rekabeams gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete, un viņa dēls Abijams palika par ķēniņu viņa vietā.