1Bet par elkadievu upuriem zinām, ka mums visiem ir atzīšana. Atzīšana uzpūš, bet mīlestība uztaisa. 2Bet ja kam šķiet, ka ko zinot, tas vēl nezin nenieka tā, kā piederās zināt. 3Bet ja kas Dievu mīl, tas no viņa ir atzīts. 4Tad nu par elku upuru ēšanu zinām, ka neviena elka nav pasaulē un ka cita Dieva nav kā vien Tas Vienīgais, 5Un jebšu ir tā saucami dievi, tā debesīs, kā virs zemes - tā kā ir daudz dievu un daudz kungu; 6Tomēr mums ir viens Dievs, Tas Tēvs, no kā visas lietas, un mēs uz viņu, un viens Kungs Jēzus Kristus, caur ko visas lietas, un mēs caur viņu. 7Tomēr tā atzīšana nav iekš visiem; bet kādi, kas līdz šim apzinās, elkus esam, ēd it kā no elku upuriem, un viņu zināma sirds, vāja būdama, top apgānīta. 8Bet barība nedara mūs Dievam pieņēmīgus; jo ēzdami mēs neesam labāki, un neēzdami mēs neesam sliktāki. 9Bet pielūkojiet, ka šī jūsu vaļa vājiem nekļūst par piedauzīšanu. 10Jo, ja kas redzētu tevi, kam tā atzīšana, elka namā pie galda sēžam, vai tā vājā brāļa zināma sirds netaps skubināta, elku upurus ēst? 11Un caur tavu atzīšanu pazudīs tavs vājais brālis, kā labad Kristus ir miris. 12Bet pret brāļiem tā grēkodami un viņu vājo zināmu sirdi ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu. 13Tādēļ, ja manam brālim barība par piedauzīšanu, tad es nemūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcināju.