1Dzenaties pēc mīlestības, rūpējaties par tām garīgām dāvanām, bet visvairāk, ka varat mācīt (praviešu garā). 2Jo kas valodām runā, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens nedzird, bet garā viņš runā noslēpumus. 3Bet kas māca, tas runā cilvēkiem par uztaisīšanu un paskubināšanu un iepriecināšanu. 4Kas valodām runā, tas uztaisa sevi pašu; bet kas māca, tas uztaisa draudzi. 5Es gribētu, ka jūs visi valodām runātu, bet jo vairāk, ka jūs mācītu; jo kas māca, tas ir pārāks par to, kas valodām runā, proti ja šis netulko, kā lai draudze top uztaisīta. 6Un nu, brāļi, kad es pie jums nāktu, valodām runādams, ko es jums līdzētu, ja es uz jums nerunātu, vai parādīšanu, vai atzīšanu, vai praviešu mācību, vai rakstu izstāstīšanu pasniegdams. 7Tāpat ir ar tām nedzīvām lietām, kas skan, lai ir stabule, lai kokle; ja viņu skaņas nevar izšķirt, kā var noprast, kas ir stabulēts vai koklēts? 8Un atkal, ja bazūne neskan skaidri, kas taisīsies uz karu? 9Tāpat arī jūs, ja valodām runājiet nesaprotamus vārdus, kā zinās, kas top runāts? Jo jūs runāsiet vējā. 10Daudz un dažādas balsis ir pasaulē, un neviena no tām nav nesaprotama. 11Tad nu, ja es balsi nesaprotu, būšu svešs tam, kas runā, un tas kas runā, būs man svešs. 12Tāpat arī jūs, kad pēc tām garīgām dāvanām dzenaties, tad meklējat, ka jo pilnīgi paliekat draudzei par uztaisīšanu. 13Tāpēc, kas valodām runā, tas lai Dievu lūdz, ka varētu tulkot. 14Jo kad es Dievu lūdzu valodām, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts augļus nenes. 15Kas tad nu ir? Es pielūgšu garā, bet es pielūgšu arī, ka var saprast; es dziedāšu garā, bet es dziedāšu arī, ka var saprast. 16Citādi, ja tu Dievu slavēsi garā, kā gan tas, kas nesaprot, uz tavu pateikšanu var sacīt: Āmen? Jo viņš nezin, ko tu runā. 17Jo tu gan labi pateici Dievam, bet otrs netop uztaisīts. 18Es pateicos savam Dievam, ka es vairāk nekā jūs visi valodām runāju. 19Bet iekš draudzes es labāki gribu runāt pieci vārdus saprotamus, lai pamācu arī citus, nekā desmit tūkstošus valodām. 20Brāļi, netopat bērni iekš saprašanas, bet topat nejēgas iekš ļaunuma, bet saprašanā topat pilnīgi. 21Bauslībā ir rakstīts: Caur ļaudīm, kam sveša valoda un ar svešām lūpām es runāšu uz šiem ļaudīm un arī tā tie man neklausīs, saka Tas Kungs. 22Tad nu tās valodas ir par zīmi ne ticīgiem, bet neticīgiem, un praviešu mācība ne neticīgiem, bet ticīgiem. 23Tad nu, kad visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu valodām, un ienāktu, kas to nesaprot, vai neticīgi: vai tie nesacītu, ka jūs esat traki? 24Bet ja visi mācītu, un kāds neticīgs vai, kas nesaprot, nāktu iekšā, tas taptu no visiem pārliecināts un no visiem tiesāts. 25Un viņa apslēptās sirds domas tā taptu zināmas, un tā viņš uz savu vaigu mezdamies Dievu pielūgtu un pasludinātu, Dievu tiešām esam mūsu starpā. 26Kā tad nu ir, brāļi? Kad jūs sanākat, kā kuram ir vai dziesma, vai mācība, vai valoda, vai parādīšana, vai tulkošana, lai viss notiek par uztaisīšanu. 27Un ja valodām runā, tad, vai pa diviem, vai ja daudz trīs, un cits pēc cita, - un viens lai iztulko. 28Bet ja tulka nav, tad lai tas klusu cieš draudzē un lai runā sev pašam un Dievam. 29Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un tie citi lai pārspriež. 30Bet ja citam, kas tur sēž, kāda parādīšana notiek, tad lai tas pirmais paliek klusu. 31Jo jūs pa vienam visi varat mācīt, lai visi mācās un visi top iepriecināti. 32Un praviešu gari praviešiem ir paklausīgi. 33Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. 34Tā kā visās svēto draudzēs, lai jūsu sievas draudzes sapulcēs nerunā; jo tām nepieklājās runāt, bet būt paklausīgām, tā kā arī bauslība saka. 35Un ja tās grib ko mācīties, lai tās mājās vaicā saviem vīriem; jo sievām ir par kaunu, draudzes sapulcē runāt. 36Vai tad no jums Dieva vārds ir izgājis? Jeb vai pie jums vien tas ir nācis? 37Ja kam šķiet, ka esot pravietis jeb garīgs, tam būs atzīt, ka tas, ko jums rakstu, ir Tā Kunga bauslis. 38Bet ja kas neprot, tas lai neprot. 39Tad nu, brāļi, dzenaties, ka mācat praviešu garā un neliedzat valodām runāt. 40Lai viss notiek, kā piederas un pa kārtām.