1Un kad Dāvids bija vecs un savu laiku nodzīvojis, tad tas savu dēlu Salamanu cēla par ķēniņu pār Izraēli. 2Un (Dāvids) sapulcēja visus Izraēla virsniekus un priesterus un Levitus. 3Un Leviti tapa skaitīti no trīsdesmit gadiem un pārāk, un viņu skaits pēc viņu vīru galvām bija trīsdesmit astoņi tūkstoši. 4No tiem bija divdesmit četri tūkstoši nolikti pie Tā Kunga nama darba, un seši tūkstoš uzraugi un tiesneši. 5Un četri tūkstoš vārtu sargi un četri tūkstoš Tā Kunga dziedātāji ar spēlēm, ko es esmu iecēlis, Dievu teikt (sacīja Dāvids). 6Un Dāvids tos dalīja kārtās, pēc Levja bērniem, Ģersona, Kaāta un Merarus. 7No Ģersona bērniem bija Laēdans un Zimejus. 8Laēdana bērni bija: Jeīels, virsnieks, un Zetams un Joēls, tie trīs. 9Zimejus bērni bija: Zalomits un Aziēls un Arans, tie trīs; šie bija Laēdana tēvu nama virsnieki. 10Un Zimejus bērni bija: Jakats, Zinus un Jeūs un Brija; šie četri bija Zimejus bērni. 11Un Jakats bija pirmais un Zinus otrais. Bet Jeūm un Brijam nebija daudz bērnu, tāpēc tie tapa skaitīti par vienu tēva namu. 12Un Kaāta bērni bija: Amrams, Jecears, Ebrons un Uziēls, tie četri. 13Amrama bērni bija Ārons un Mozus. Un Āronu atšķīra, ka tas taptu svētīts visusvētākajā amatā līdz ar saviem dēliem mūžīgi, kvēpināt priekš Tā Kunga vaiga un viņam kalpot un svētīt viņa vārdā mūžīgi. 14Un Mozus, Tā Dieva vīra, bērni bija skaitīti pie Levitu cilts. 15Mozus bērni bija: Ģerzoms un Eliēzers. 16Ģerzoma bērni bija Zebuēls, virsnieks. 17Un Eliēzeram bērni bija: Rekabeja, virsnieks. Un Eliēzeram nebija citu bērnu. Bet Rekabejas bērni vairojās daudz vairāk. 18Jeceara bērni bija: virsnieks Zalomits. 19Ebrona bērni bija: Jerija tas pirmais, Amarija otrais, Jeaziēls trešais, un Jakmeams ceturtais. 20Uziēļa bērni bija: Mikus tas pirmais un Jezija otrais. 21Merarus bērni bija: Maēlus un Muzus. Maēlus bērni bija: Eleazars un Ķis. 22Un Eleazars nomira, un tam dēlu nebija, bet meitas vien, un Ķisa bērni, viņu brāļi, tās apņēma. 23Muzus bērni bija Maēlns, Eders un Jeremots, tie trīs. 24Šie bija Levja bērni pēc savu tēvu namiem, savu tēvu namu virsnieki, kas pēc vārdiem tapa skaitīti pēc viņu galvām; tie stāvēja kalpošanas darbā Tā Kunga namā, divdesmit gadus veci un vairāk. 25Jo Dāvids bija sacījis: Tas Kungs, Izraēla Dievs, saviem ļaudīm dusu devis, un viņš Jeruzālemē mājos mūžīgi. 26Tad arī Levitiem vairs nebija jānes tas dzīvoklis, nedz kādas citas lietas, kas pie tā amata piederēja. 27Bet pēc Dāvida pēdējiem vārdiem Levja bērni tapa skaitīti, divdesmit gadus veci un vairāk, 28Ka tiem bija jāstāv apakš Ārona bērnu rokas, kalpot Tā Kunga nama pagalmā un mantas kambaros un tīrīt visas svētās lietas un stāvēt Dieva nama kalpošanā, 29Un pie Dieva priekšā noliekamām maizēm un ēdamo upuru kviešu miltiem un neraudzētām karašām un pannām un ceptiem raušiem un pie visiem svariem un mēriem, 30Un ik rītu stāvēt, To Kungu teikt un slavēt, tāpat arī ik vakaru, 31Un upurēt visus dedzināmos upurus svētdienās, jaunos mēnešos un svētkos pēc sava skaita un tiesas Tā Kunga priekšā vienmēr, 32Un sargāt saiešanas telti un svēto vietu un kalpot saviem brāļiem, Ārona bērniem, Tā Kunga nama kalpošanā.