1Un Īrams, Tirus ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus un mūrniekus un būvmeistarus, viņam uztaisīt namu. 2Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis par ķēniņu pār Izraēli; jo viņa valstība tapa varen paaugstināta viņa Izraēla ļaužu labad. 3Un Dāvids ņēma vēl vairāk sievu Jeruzālemē un Dāvidam dzima vēl vairāk dēlu un meitu. 4Un šie ir to bērnu vārdi, kas viņam piedzima Jeruzālemē: Zamuūs un Zobabs, Nātans un Salamans. 5Un Jebears un Elizuūs un Elvalets 6Un Nogus un Ņevegs un Japius 7Un Elizamus un BaelJadus un Elivalets. 8Kad nu Vīlisti dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Izraēli, tad visi Vīlisti nāca, Dāvidu meklēt. Un kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš tiem izgāja pretī. 9Un Vīlisti nāca un izplētās Revaīm ielejā. 10Tad Dāvids vaicāja Dievam un sacīja: vai man būs iet pret Vīlistiem, un vai tu tos dosi manā rokā? Un Tas Kungs tam sacīja: celies, jo es tos došu tavā rokā. 11Un tie gāja uz BaālPracim, un Dāvids tos tur sakāva, un Dāvids sacīja: Dievs aizrāvis manus ienaidniekus caur manu roku, it kā ūdens rauj. Tādēļ tie nosauca to vietu BaālPracim (rāveju vieta). 12Un tie tur pameta savus dievus; un Dāvids pavēlēja, tos sadedzināt ar uguni. 13Bet Vīlisti atkal nāca un apmetās ielejā. 14Tad Dāvids atkal vaicāja Dievam, un Dievs uz to sacīja: neej aiz viņiem bet ej apkārt ap viņiem, un ej tiem virsū pret tiem raudu kokiem. 15Un kad tu dzirdēsi soļus rībam raudu koku galotnēs, tad izej uz kaušanos, jo Dievs iziet tavā priekšā, kaut Vīlistu karaspēku. 16Un Dāvids darīja, kā Dievs tam bija pavēlējis; un tie kāva Vīlistu karaspēku no Ģibeonas līdz Gazerai. 17Tā Dāvida slava izpaudās pa visām zemēm, un Tas Kungs lika bailēm no viņa uziet visiem pagāniem.