1Un Vīlisti karoja pret Izraēli, un Izraēla vīri bēga no Vīlistiem un krita nokauti uz Ģilboas kalniem. 2Bet Vīlisti lauzās uz Zaulu un uz viņa dēliem, un Vīlisti nokāva Jonatānu un Abinadabu un Malķizuū, Zaula dēlus. 3Un kaušana bija briesmīga pret Zaulu, un strēlnieki viņu aizņēma ar saviem stopiem, ka tam bailes uznāca no tiem strēlniekiem. 4Tad Zauls sacīja uz savu bruņu nesēju: izvelc savu zobenu un nodur mani ar to, ka šie neapgraizītie nenāk un mani neliek smieklā. Bet viņa bruņu nesējs negribēja, jo viņš bijās ļoti. Tad Zauls ņēma zobenu un metās uz to. 5Kad nu viņa bruņu nesējs redzēja, ka Zauls bija nomiris, tad viņš arī metās uz zobenu un nomira. 6Tā Zauls nomira un viņa trīs dēli un viss viņa nams nomira kopā. 7Kad nu visi Izraēla ļaudis ielejā redzēja, ka tie bēga un ka Zauls un viņa dēli bija nomiruši, tad tie atstāja savas pilsētas un bēga, un Vīlisti nāca un tanīs dzīvoja. 8Un otrā dienā Vīlisti nāca, tos nokautos aplaupīt, un atrada Zaulu un viņa dēlus guļam uz Ģilboas kalniem. 9Un tie tam novilka drēbes un paņēma viņa galvu un viņa bruņas, un tos sūtīja pa Vīlistu zemi apkārt par priecīgu ziņu saviem elkiem un ļaudīm. 10Un tie nolika viņa bruņas sava dieva namā un viņa galvu tie piekala Dagona namā. 11Kad nu visi ļaudis Jabesā Ģileādā dzirdēja visu, ko Vīlisti Zaulam bija darījuši, 12Tad visi spēcīgie vīri cēlās un paņēma Zaula miesas un viņa dēlu miesas un tās pārnesa uz Jabesu un apraka viņu kaulus Jabesā apakš ozola, un gavēja septiņas dienas. 13Tā Zauls nomira savos grēkos, ko bija darījis pret To Kungu, Tā Kunga vārda dēļ, ko viņš neturēja, arī ka viņš to zīlnieci bija vaicājis un meklējis, 14Un nebija vaicājis To Kungu; tāpēc viņš tam lika mirt un piešķīra valstību Dāvidam, Izajus dēlam.